Jau astoto gadu oktobris mūsu skolā ir Putras mēnesis. Šogad Rīgas Dzirnavnieka organizētā Putras programma bija veltīta auzu pārslu superputrai un labiem darbiem. Oktobra pēdējā darbdienā no paša rīta sākumskolēni ķērās pie labo darbu veikšanas – auzu pārslas lika lietā cepumu pagatavošanā, lai varētu ar tiem pacienāt skolotājus un skolas darbiniekus.

Kas to būtu domājis, ka cepeškrāsnī notiekošo var vērot ar tādu interesi! 

Pēc stundām visi pulcējās skolas zālē, kur daudzinājām dažādu labību, pieminējām Krišjāņa Barona 185. jubileju, pētījām superputru – auzas.

Katrs skolēns bija sagatavojis papīra kvadrātu ar minipētījumu par labību, no tiem izlikām Mārtiņa zīmi 1.stāva gaitenī.

Pēc tam skolas ēdnīcā ar pašceptajiem cepumiem, ziediem un mīļvārdiņu vainagiem pateicāmies par izcilajām ikdienas maltītēm skolas pavārītēm Inetai un Irinai,

bet viņas savukārt mūs pacienāja ar gardu jo gardu auzu pārslu biezputru ar rozīnēm, kurai klāt likām ābolu ievārījumu.

Ēdiet putras un esiet veseli, stipri un gudri!

Vairāk bilžu pagasta mājaslapas galerijā.

3.klases skolnieces Elizabete, Sintija, Keitija, Marta, Katrīna, Amanda

Trešdien mēs, 1., 2. un 3.klase, bijām Skolas somas ekskursijā uz LU Botānisko dārzu Rīgā. Mūs sagaidīja gids Elvis, pavisam jauns puisis, kurš stāstīja ļoti interesanti, daudz smaidīja un jokoja.

Aizsteidzoties notikumiem priekšā – par to mēs viņu cieši samīļojām pašās beigās, kā jau Daudzeses bērni vienmēr dara!

Bet ekskursijas sākumā pastaigājām pa dārza teritoriju, uzzinājām, kā un kāpēc tur viss radies un iekārtots. Redzējām īvi, no kuras koka “Harijā Poterā” bija izgatavots Voldemorta zizlis!

Kas tad tie botāniskie dārzi tādi ir? Botāniskie dārzi ir institūcijas, kas uztur dokumentētas dzīvo augu kolekcijas un izmanto tās zinātniskiem pētījumiem, augu saglabāšanai, demonstrēšanai un izglītībai. Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs dibināts 1922. gadā un tā 15 hektāros var iepazīt Latvijas un pasaules augus - vairāk nekā 6000.

Tā kā laiks jau rudenīgs, bija tik aizraujoši nokļūt lielajās siltumnīcās! Tur bija kā īstos džungļos, viss zaļš, palmas, liānas, visdažādākie augi. Tā kā mums bija vispārīgā ekskursija, pa pusotru stundu mēs apskatījām Palmu māju ar subtropu augiem, tropu māju ar mitro tropu augiem un sukulento augu siltumnīcu ar kaktusiem un citiem sauso reģionu augiem.

Palmu mājas augstums ir 24 metri, un kokiem, kas gribētu augt lielāki, apzāģē galotnes, lai tie nesaplēš stiklus. Tad visi siltummīļi nosaltu!

Tropu mājā valda mitrs karstums. Tur mēs redzējām, kā tad īsti aug banāni, kafija, bambusi. Tropu siltumnīcas baseinā aug arī Dienvidamerikas viena no lielākajām ūdensrozēm Viktorija. Baseinos peld krāsainas zivis.

Tālāk gids mūs veda pie kaktusiem. Uzreiz jutām, ka gaiss ir savādāks - sukulenti aug tuksnešos un pustuksnešos – sausā un karstā klimatā ar krasām diennakts temperatūras svārstībām. Tie ir pielāgojušies ātrai ūdens uzņemšanai un uzkrāšanai ar saknēm, stumbru vai lapām retajos lietus periodos, kā arī no nakts rasas. Kaktusi bija visdažādākie. Gids pieminēja, ka daudzi augi ir indīgi.

Visinteresantāk bija Tropu tauriņu mājā. Kopā ar tauriņiem dzīvo arī divi putni. Tauriņus atved kūniņās, liek inkubatorā. Latvijā šādu tauriņu dabā nav, jo mūsu klimats nav tik mitrs un karsts. Daži tauriņi bija lielāki par mūsu plaukstām!

Mums ļoti, ļoti, ļoti patika šī ekskursija!

Nikola Marta Vigule, 8.klases skolniece

9.oktobrī visa Daudzeses pamatskolas 8.klase devāmies ekskursijā uz Siguldu. Ceļš bija diezgan garlaicīgs, bet, kad bijām klāt, sākās ļoti interesantas lietas. Mūsu mērķis bija tehnoloģiju un izglītības centrs "Mazā Brīnumzeme". Pie ārdurvīm mūs laipni sagaidīja gids Edvards. Dezinficējām rokas, un Edvards izstāstīja noteikumus, ko nedrīkst darīt pie maketiem. Bija garlaicīgi klausīties šos noteikumus, jo gribējās ātrāk ieraudzīt visu savām acīm. Pēc garās lekcijas mēs beidzot gājām iekšā. Pirmais, ko ieraudzījām, ieejot šajā telpā, bija liels, liels makets ar daudz, daudz ēkām un maziņiem cilvēciņiem.

Šajā maketā, protams, nebija tikai ēkas un cilvēciņi, bija arī mašīnas un vilciens, kas braucot atdarināja tā skaņas. Šo visu ieraugot, es biju lielā šokā, jo nesapratu, kā cilvēkiem var būt tik liela pacietība to visu uztaisīt. Pie maketa tapšanas ir strādājis mehatroniķis, elektroniķis, mākslinieks, programmētājs, metinātājs, galdnieks, elektriķis un arhitekts. Tad, kad bijām aplūkojuši lielos maketus, gids Edvards mums pastāstīja visu ļoti, ļoti smalki, kā šo visu var uztaisīt un kā tas viss darbojas. To gan bija interesanti klausīties. Es uzzināju, ka Mazā Brīnumzeme izveidota 2014.gada 13.augustā, un tajā ir tikai pieci darbinieki. Lielākais interaktīvais makets pasaulē atrodas Hamburgā, otrais lielākais – Sanktpēterburgā. Animatronika ir jauns pasaules un tajā notiekošo procesu izziņas veids un tieši šajā tehnikā ir izveidota Mazās Brīnumzemes ekspozīcija Siguldā. Miniatūrajā pasaulē viss ir tieši tāds, kā dzīvē, tikai 87 reizes mazāks: pilsētas, lauki, kalni, ielejas un dažādas sadzīves ainiņas. Mākslinieciski izveidotās ieliņās pārvietojas jaunāko tehnoloģiju auto; dzelzceļa līnijas, kā arī skolas, veikali un kafejnīcas mudina izpētīt pasauli no putna lidojuma perspektīvas. Uzzinājām vēl daudz ko tādu, kam nemaz nepietiktu vietas, lai te uzrakstītu. Tad, kad gids izstāstīja visu savu sakāmo, pienāca mūsu laiks uzdot viņam visus mums interesējošos jautājumus. Pēc tam paši ķērāmies pie maketu taisīšanas.

 Šī man likās visinteresantākā ekskursijas daļa, jo gids Edvards ļāva uztaisīt pašiem savu maketu, šī maketa nosaukums bija "Latvija pēc 100 gadiem". Atveidojām vietu, kurā plānojam dzīvot, strādāt vai kādu vēlamies izveidot paši saviem spēkiem. Mums priekšā uz galda bija salikti visi nepieciešamie materiāli (guašas krāsas, līme, dažādas skaidiņas, akmentiņi un daudz kas cits).

Maketa izgatavošanai mums bija atvēlēta viena stunda. Ķērāmies pie darba. Citam varbūt nesanāca, kā vēlējās, taču beigās visi darbiņi bija skaisti. Galvenais bija tas, ka katram bija savādāks makets, divu vienādu nebija. Tad, kad mēs bijām pabeiguši savus maketus, gids Edvards ielika tos kastē un ļāva ņemt līdzi uz mājām. Mēs savus darbiņus nevedām uz mājām, bet gan uz skolu, lai varētu parādīt citiem. Izrādās, ka šo tehnoloģiju un izglītības centru var paaicināt arī uz skolu ar izbraukuma nodarbību.

Es ieteiktu tev arī apmeklēt Siguldu, ja vēl neesi to izdarījis! Man ļoti patika šī ekskursija – paldies iniciatīvai Skolas soma par iespēju!

Luīze Cera, 6.klases skolniece

Dzirdot skolas biedru pozitīvās atsauksmes par piedzīvoto Melngalvju namā, arī 6.klase 6.oktobrī devās turp.  Gids Kārlis mūs sagaidīja pat divreiz – vispirms jau nama ārpusē kā kartona figūra, greznā viduslaiku tērpā,

bet pēc tam viņš vadīja mūsu ekskursiju cauri nama telpām, cauri gadsimtiem. Stikla grīdai, zem kuras atsegti senie mūri, dažiem bija bail iet pāri. Svētku zāles griestos attēlots viens no dekoratīvās un monumentālās glezniecības meistardarbiem - Svētā Maurīcija apoteoze.

Šodien melngalvju vārds daudziem nenozīmē neko vairāk kā pazīstamā nama nosaukumu, bet vēl pirms dažiem gadu simtiem katrs rīdzinieks zināja šos tirgotājus, kas bija galvenie ekonomikas virzītāji ne vien Rīgā, bet arī citās Hanzas savienības pilsētās. Vēl vairāk – Melngalvju brālība, kas apvienoja vācu izcelsmes ceļojošos tirgotājus, veidoja Rīgas sabiedrisko eliti, aktīvi iesaistoties arī pilsētas politiskajā un kultūras dzīvē. Viņi bija bagāti, ietekmīgi un spēja uzturēt vienu no pilsētas krāšņākajām ēkām.

Sandijs un Monta sēž ēdamgalda galos kā eltermaņi – vēlēti biedrības vecākie, kas seko iekšējās kārtības noteikumu izpildei. Piemēram, bija noteikums, ka dzīru laikā neviens melngalvis nedrīkst piedzerties, par noteikuma pārkāpšanu bija jāmaksā sods. Sodu nācās maksāt arī par alus izliešanu uz galda. Gids rāda alus kausu.

Melngalvju nama pagrabos tirgotāji glabāja savas preces, piemēram, vasku, sāli, virves, pelnus. Kārlim rokās vaska klucis.

Varējām katrs pats izkalt savu monētu. Pielaikojām bruņukreklu no važiņām – viduslaikos tāds maksāja tikpat, cik tagad jauns automobilis.

 Šajā bildē vienlaikus ir viduslaiki (bruņas) un I Pasaules karš – tādus zobenus nēsāja strēlnieku virsnieki, to mēs redzējām ”Dvēseļu putenī”.

Visvairāk visi gaidīja 5D filmu Lidojums virs Rīgas. Tajā tevi sēdināja krēslos un piesprādzēja, iedeva brilles, kas attēlu uz ekrāna padarīja telpisku. Skatoties sajūtas ir tādas kā īstenībā, krēsls kustas, pa kājām sit koku zari, kinozālē lido ziepju burbuļi un uzšļakstās ūdens no strūklakas un Rīgas kanāla.

Kamēr puse skatījās filmu, pārējie varēja mierīgi pastaigāt pa namu. Skaistas ir pavisam nesen pabeigtās zāles – Salons un Zilās gvardes zāle.

Ekskursija Melngalvju namā man ļoti patika nevis dēļ 5D filmas, bet paša muzeja dēļ, jo tur viss bija interesants.

Maza daļiņa no krāšņo sudrablietu kolekcijas - oriģinālā zaudēta vēstures griežos. 

Pēc Melngalvju nama mēs paciemojāmies krastmalā pie Lielā Kristapa. Uz tikšanos, Rīga!

Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centrs sadarbībā ar Valsts Izglītības satura centru organizē atklāto olimpiādi - konkursu “Uzdrīkstos, domāju, radu!” Mērķi - rosināt skolēnu interesi par dabaszinātnēm, matemātiku un tehnoloģijām; aktivizēt un padziļināt pētnieciskās darbības, matemātiskās modelēšanas, programmēšanas, radošo prasmju attīstīšanu; dot iespēju skolēniem iegūt pieredzi problēmrisināšanā, rīkoties jaunās situācijās, radīt produktu, izmantojot inženiertehnisko domāšanu, un demonstrēt prasmi sadarboties.

2020.gada pavasarī šim konkursam pieteicās komanda “Daudzeses zinātkārie”, kurā bija seši 4. un 5.klases skolēni skolotāju Dagmāras Dāboliņas un Ilonas Rauzas vadībā. Vīrusa dēļ viss pārcēlās uz rudeni, un nu jau piektie Madara Pūtele, Edgars Māsāns, Markuss Laurinovičs un sestie Mairis Kristiāns Zuments, Markuss Purviņš un Kristaps Popenkovs metās sacensībā. Pirmajā kārtā komandas dalībnieki tiešsaistē individuāli pildīja organizatoru sagatavotos uzdevumus - matemātikā, dabaszinībās, programmēšanā Scratch vidē. Mūsējie tika uz 2.kārtu, kurā bija jānofilmē video par sviru. Žūrija atzina, ka daudzesieši ir pelnījuši piedalīties konkursa finālā Rīgā, LU 16.oktobrī.

Finālā viņi atkal pildīs uzdevumus programmēšanā, matemātikā, dabaszinībās, šoreiz pa pāriem, un visa komanda kopā veidos inženiertehnisku objektu – auto, tilta vai kādu citu modeli.

Turēsim īkšķus!

P.S. Īpašs paldies skolas kaķim Minčam, kurš atsaucīgi nodemonstrēja sviras principu!

Video

Tradicionālais rudens kross notika 2.oktobrī.

Ātrākie no zēniem – Renārs Mahotkins, Elgars Šķēls, Agris Petrovs. Meitenes – Jolanta Belova, Samanta Belova, Līva Laurinoviča.

Anna Smona, 4.klases skolniece

Sasēdušies skolas autobusā, devāmies uz Rīgu. Mūsu ekskursija sākās ar Vecrīgas apskati. Rīgas pili, Doma baznīcu, Saeimas namu aplūkojām no ārpuses. Skolotājas bija saplānojušas braucienu tā, lai mēs redzētu, kā Francijas prezidents Makrons ar pavadošajām personām noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa.

Mums aiz muguras, tikai bildē neredzama – Francijas delegācija

Tā nu pa Kaļķu ielu gar Līvu laukumu, daudzām senām ēkām un Rolanda statuju mēs nonācām pie Melngalvju nama Rātslaukumā un devāmies iekšā.

Pirmais, ko ieraugi ieejot – kāpnes uz 2.stāvu, vietu, kur pakārt jakas, un skaistus samta spilvenus uz dīvāniņiem, kur droši drīkst sēdēt, kamēr skolotājas kārto ekskursijas jautājumus. Esam ieradušies uz piedāvājumu “Apmeklē Melngalvju namu ar klasi un apskati Rīgu no putna lidojuma 5D kino”.

Ar 5D kino arī sākām. Ieņēmām vietas krēslos, uzlikām brilles, un 12 minūtes skatījāmies un klausījāmies par Rīgu, redzējām arī tās vietas, kuras bijām nupat redzējuši pastaigā, tikai tagad no augšas un dažas arī no iekšpuses. Krēsli vibrēja un kustējās, varēja just vēja brāzmas, gar kājām sitās koku zari, kad virtuāli lidojām pār pilsētu. Strauji lidojot gar strūklaku, mums uzšļakstījās ūdens!

Filmu vienlaikus var skatīties 12 cilvēki. Kad nu visi bija to izbaudījuši, gide veda mūs uz pagrabu un stāstīja par Melngalvju nama vēsturi. Melngalvju nams tika uzcelts 14.gadsimtā, bet Otrā pasaules kara laikā uzspridzināts. Pēc kara drupas novāca, pagrabus aizbēra, un tikai 1995.gada arheoloģiskajos izrakumos atsedza. Pats nams ir uzcelts no jauna pirms divdesmit gadiem, bet pagrabos senie mūri palikuši no senajiem laikiem.

Ja jūs domājat, ka melngalvji bija melnādaini, tad jūs kļūdāties. Kā jau visām viduslaiku brālībām, arī ceļojošajiem tirgotājiem bija savi reliģiskie aizbildņi. Melngalvji par tādu bija izraudzījušies karotāju aizgādni svēto Maurīciju, kura melnā mora galva joprojām ir Melngalvju biedrības simbols. Melngalvji pārsvarā bija vācieši.

Mēs katrs izkalām savu monētu par piemiņu no šī nama.

Gribētāji pielaikoja bruņukreklu un bruņucepuri. Noskatījāmies nelielu dokumentālo filmu par nama vēsturi.

Melngalvju īpašumā bija daudz sudrablietu, bet tās visas ir gājušas zudībā. Šobrīd kolekcija tiek veidota no jauna, to var apskatīt vitrīnās. Lielā zāle bija tik apburoša! Greznās lustras un mīkstie krēsli, milzīgas gleznas zeltītos rāmjos, es jums iesaku savām acīm ieraudzīt to visu! Zāles griestu gleznojumā mākslinieks Poseidonam uzgleznojis savu seju, bet eņģeļu sejiņas veidojis no projektā iesaistīto cilvēku bērnības bildēm.

Tagad arī jūs zināt par Melngalvju namu. Es jums tiešām iesaku to apskatīt!

Paldies projektam “Latvijas Skolas soma” par doto iespēju iepazīt mūsu valsts galvaspilsētu!