Mūsu meitenes zirga mugurā
Ir lieliski, ja pēc mācībām skolā bērns, jaunietis var nodarboties arī ar kādu mākslas veidu – gleznot, zīmēt, spēlēt mūzikas instrumentu - vai sportot. Četrām mūsu skolas meitenēm vecāki devuši iespēju nodarboties ar jāšanas sportu, un viņas dalās savos iespaidos.
Marta Rogule, 7. klase
Mani sauc Marta! Tas bija ļoti sen, kādu dienu es ar mammu biju Aizkrauklē koncertā, skatījāmies, kā bērni dejoja, un tad mamma man pajautāja, vai es arī negribētu iet dejās. Es pateicu, ka nē, jo man ļoti patīk zirgi, un es labāk gribētu nodarboties ar zirgiem. Nākamajā dienā pastāstīju to tētim, un viņš zināja, ka Daudzesē ir tāda meitene Sigita Aļinauska, kura mācās zirgkopību Bebrenes profesionālajā vidusskolā, jāj ar zirgiem un piedalās sacensībās.
Es pastāstīju par to mammai, mamma sazinājās un mani pieteica nodarbībām pie Sigitas un viņas mammas zirgu sētā Raita. Tā nu 2023. gada septembrī bija mana pirmā reize zirga mugurā, un no tā brīža nodarbojos ar zirgiem.
Es neesmu vienīgā no mūsu skolas, kura iet trenēties, ir citas meitenes arī. Nodarbības parasti notiek ceturtdienās.
Mana trenere Sarmīte vienmēr pasaka, kad tuvojas sacensības. Tad mēs kārtīgi notrenējamies; kad nāk tuvāk sacensības, mēs paņemam vienu papildus treniņu un pašās beigās gatavojamies tieši priekš sacensībām, citreiz arī no rīta atbraucam agrāk un tad sagatavojamies. Protams, nevaram aizmirst paņemt līdzi zirgus - tos mēs vedam treilerī, kur ir vieta diviem zirgiem. Zirgiem var skaisti sapīt krēpes, uzlikt austiņas. Kad esam gatavi, dodamies ceļā.
Sarmītei ir septiņi zirgi, tos sauc Ekvadora, Golda, Rikorda, Rigonda, Bucis, Rūdis un Sēlija. Es esmu jājusi ar Princesi (viņa tagad ir citur), Ekvadoru, Goldu un Buci.
Zirgi ne vienmēr ir paklausīgi, viņiem uznāk brīži, kad dusmīgi paliek vai nav apmierināti, bet tad jābūt stingrākiem pret zirgiem.
Treniņos mums vienmēr ir speciālas drēbes, kuras mēs pašas pērkam. Obligāti liekam galvā ķiveri. Ziemai mēs pasūtām termo drēbes, jo tās ir siltākas. Mums ir arī krāgas (zābaku stulmi), bet tās treniņos mēs nevelkam tik bieži, kā sacensībās. Sacensībās apģērbs ir melns un balts, parasti mums ir krekls, žakete (nav obligāti), aizsargveste, baltas bikses, speciālie cimdi, krāgas un zābaki.
Novēlu katram atrast tādu aizraušanos, kāda man ir zirgi!
Ketija Černika, 6. klase
Man ir 12 gadu, ar jāšanas sportu nodarbojos otro gadu. Man ļoti patīk jāt, jo tas ir aizkustinoši.
Zirgi man iepatikās jau ļoti sen. Reiz kādā pasākumā pie dienas centra Daudzevā bija zirgi un varēja izmēģināt uzkāpt zirgam mugurā. Man tā patika! Pēc tam es paprasīju mammai, vai varētu nodarboties ar jāšanu. Mamma mani pierakstīja pie treneres. Pirmajā nodarbībā gāja labi. Pēc pāris dienām es salauzu abas rokas (nē, nenokritu no zirga! Tas nebija treniņā) un uz ilgu laiku bija jāaizmirst par nodarbībām.
Sacensībās ir dažādas distances. Ir vadības maršruts, kas sastāv no kārtiņām, kas veicamas soļu un rikšu gaitā.
Ir tā dēvētie krustiņi ar šķēršļu augstumu 40 cm.
Tālāk jau ir taisnie šķēršļi ar dažādu augstumu.
Pēc atveseļošanās es atsāku jāt un turpināšu to vēl ilgi. Treniņos es parasti lecu pār šķēršļiem, bet ziemā mēs vairāk dosimies pārgājienos ar zirgiem.
Ceru jāt ilgi un nepamest šo aizraujošo nodarbi!
Loreta Krūmiņa, 5. klase
Nodarboties ar zirgiem, ar jāšanas sportu es gribēju jau deviņu gadu vecumā, bet nebija tādas iespējas. Šogad tāda beidzot radās! Trenējos jau trīs mēnešus. Kad sāku piedalīties nodarbībās, biju ļoti priecīga, bet sapratu arī, ka tas nebūs tik viegli, kā varbūt izskatās no malas. Pirmajā treniņā es domāju – visu varēšu, man izdosies, un izdevās arī, bet vēlākajos treniņos uzdevumi bija grūtāki un vairs tik viegli nav.
Mani zirgi ir Rigonda un Golda. Es jāju ar šiem zirgiem, man viņas ļoti patīk. Golda ir mierīga un nosvērta, neskrien citiem zirgiem pakaļ, bet Rigonda var aizskriet. Golda klausa tikai jātnieku, viņa ir ļoti gudra – jūt, ko jātnieks domā. Ja jātnieks nav par sevi pārliecināts un domā, ka nesanāks, tad Golda nepilda uzdevumu. Zirgiem ir jājūt jātnieka pārliecība, tad viņi saprot, ka jātnieks ir drošs, un pilda komandas. Pirmais zirgs, ar ko es jāju, bija Rigonda, bet tagad trenējos ar Goldu. Man sanāk viss, bet ir jābūt drosmīgam un laipnam pret zirgu.
Mūsu trenere Sarmīte ir ļoti jauks cilvēks. Man ļoti patīk jāt!
Amēlija Kuvšinova, 5. klase
Man viss sākās līdzīgi kā Ketijai - vienu dienu pie dienas centriņa varēja ar zirgu jāt, man jau tad patika zirgi, un tajā dienā, kad es pirmo reizi uzkāpu zirgam mugurā, man vēl vairāk iepatikās. Tad vēl vienā pasākumā Secē varēja ar zirgu jāt, pēc tam es dzirdēju par tādu vietu ,,Zirgu sēta Raita”, kur var ar zirgiem jāt, tad mana draudzene Loreta sāka jāt ar zirgiem, un tad es vēl vairāk gribēju ar zirgu jāt, es pat mammai uz ceļiem lūdzos, lai mani tur piesaka, un tad tā diena pienāca, kad mani pieteica.
Treniņi notiek dažreiz trešdienās, dažreiz ceturtdienās katru nedēļu, pirmajā reizē tur parāda, kā zirgam jātīra nagi, kā pareizi jāseglo, kāds ir inventārs, kā viss pareizi jādara.
Zirgiem jāsukā spalva pirms un pēc treniņa. Es vēl neesmu piedalījusies sacensībās, jo sāku nodarboties ar jāšanas sportu tikai šoruden. Es esmu jājusi ar Ekvi, Goldu un Rigondu. Visu zirgu iesaukas un īstie vārdi: Ekvis - Ekvadors, Bucis – Bucefāls, Golda, Rigonda, Rikorda, Rūdis un Klēra. Rikorda, Rūdis un Klēra ir jaunzirgi, viņus nepieciešams ļoti pacietīgi un neatlaidīgi apmācīt.
Pirmo reizi, kad es jāju ar zirgu, es mēģināju ievest Goldu boksā, un viņa man uzkāpa uz kājas, jo viņa paliek traka bez Ekvadora, un tās ir beigas.
Prieks par mūsu meitenēm, viņu vecākiem un trenerēm! Lieliski, ka mūsu skolas absolvente Sigita ir atradusi īsto skolu, īsto nodarbošanos! Lai visiem veiksmīgi treniņi, daudz gandarījuma un uzvaru sacensībās!
Sigitas Aļinauskas un Sarmītes Aļinauskas foto.
Zirgu sētā Raita varat gan izjāt ar zirgiem, gan izbraukt pajūgā, kā arī sarīkot brīnišķīgu fotosesiju ar zirgiem!
Decembra aktualitātes skolā
-
Lai radītu svētku noskaņu un gatavotos svētkiem, aicinām iesaistīties dažādās aktivitātēs!
Pārsteidziet citus un izdekorējiet klases durvis!
Izveidojiet skaistāko svētku eglīti, piemēram, no grāmatām!
Ja dzirkstī radošums, var veidot svētku apsveikumu.
Pirms pašiem svētkiem lai top skaisto pantiņu siena. Tā radīsies idejas pantiņiem, ar kuriem sagaidīt vecīti svētku vakarā.
Oriģinālākajiem darbiem - balvas svētku pasākumā 20. decembrī!
Lai skaists svētku gaidīšanas laiks!
Valsts svētku svinīgais pasākums
“Novembrī mūs vieno izjūtas, ka esam piederīgi savai valstij, tautai, dzimtajai vietai, ģimenei un skolai. Mūsu tauta vienmēr ir stāvējusi saules pusē, tiekusies uz gaismu, vēlējusies augt un pastāvēt.
Šajā svētku laikā aicinu celt Latviju – ar darbu, dziesmu un valodu; uzslavēt un lepoties, nevis noniecināt vienam otru, un nezaudēt cilvēcību savstarpējās attiecībās. Iesim un darīsim katrs savu darbu ar ticību, lepnumu un mīlestību pret savu valsti, tātad arī pret sevi. Aizstāvēsim, stiprināsim un mīlēsim savu Latviju. Mēs esam stipri. Mēs esam saules pusē!”
Diena bija apmākusies, kā jau Latvijā novembrī, bet pie šiem direktores Simonas vārdiem laukā spoži uzmirdzēja saule!
Svētku koncerts bija debija Enijai un Adrianam kā pasākuma vadītājiem, un viņi godam tika galā ar šo uzdevumu.
3. klases skolēni runāja dzejoļus par mūsu Latviju.
Svētku pasākumā tika apbalvoti gan zēnu pieccīņas uzvarētāji, gan veiksmīgākās klases ierindas skatē.
Trešie gavilē – ceļojošais kauss sākumskolas klašu grupā nekur neceļos, bet trešo gadu paliks pie viņiem!
Pamatskolas klašu grupā ierindas skatē žūrija visaugstāk novērtēja 6. klases sniegumu.
Piemiņas veltes 7.-9. klases komandieriem Katrīnai, Kristoferam un Edgaram un sporta skolotājam Jurim par ieguldīto darbu ierindas skates sagatavošanā un veiksmīgā norisē.
Dzied 5.-8. klašu ansamblis.
Nikam un Aleksandram dzimšanas diena vienā dienā ar Latviju – 18. novembrī. Aleksandram trīskārši svētki – arī vārda diena!
Devītklasnieki gan dziedāja, gan noorganizēja improvizētu salūtu.
Ierindas skate
- novembra rītā jau trešo gadu mūsu skolā notika ierindas skate.
Nopietna un neietekmējama žūrija – skolas darbinieki Nataļja un Vilnis, pagasta izpilddirektors Māris.
Pirmīšiem pirmā ierindas skate, bet solis brašs!
- klase vēl nezina, ka žūrijas vērtējumā viņi savāks visaugstāko punktu skaitu.
Sporta skolotājs Juris ziņo skolas direktorei Simonai, ka 2. klase gatava ierindas skatei.
7., 8. un 9. klase šogad izvirzīja komandieri no sava vidus. Lūk, astotie uzmanīgi klausās un izpilda Kristofera pavēles.
Un te Katrīna komandē septītās klases meitenes un Kasparu. Meitenēm burvīgi matu sakārtojumi, Kasparam, diemžēl jūs to neredzat, uzzīmētas ūsas.
Jaunie Lāčplēši
Lāčplēša dienā skolā notika zēnu pieccīņas sacensības. Valsts svētku pasākumā uzzinājām drosmīgākā, veiklākā, izturīgākā puiša vārdu no katras klases. Lūk, viņi:
- klase – Pauls Jemeļjanovs
- klase – Rodrigo Čerņiks
- klase – Gabriels Kursišs - trešo gadu aizstāvēja savu Mazā Lāčplēša titulu
- klase – Gints Roberts Grāvītis
- klase – Renārs Grāvītis
- klase – Māris Priede
- klase – Kaspars Puķītis
- klase – Kristofers Banders
- klase – Markuss Laurinovičs – pēc vienāda rezultāta ar Ģirtu Brikmani sacentās vēlreiz vienā disciplīnā, lai noskaidrotu galīgo uzvarētāju.
Mūsu Lāčplēsi godinot
Mūsu brīvības cīņas bija tā uguns, caur kuru mēs visi gājām un tā mums atgādināja, kas ir Latvija, kas ir mūsu valsts. Tā bija liela svētība, jo šī uguns mūs izkausēja un sakala kopā un stiprināja. (Kārlis Ulmanis)
Tradicionāli Lāčplēša dienā ar lāpām un svecītēm devāmies uz Daudzeses kapsētu pie mūsu Lāčplēša Roberta Židova.
Karavīri kā Roberts bija izlēmuši nevis nolīst maliņā vai bēgt, bet gan cīnīties. Viņi bija sapratuši svarīgāko patiesību: “Labāk savu galvu devu, nekā savu tēvu zemi.” Viņi ar sirdi, gara instinktu apjauta, ka ir kas nozīmīgāks par pašu dzīvi un dzīvību, par ikdienas eksistenci, tās priekiem un bēdām.
Jā, viņi bija dzimuši un auguši, lai būtu savas zemes kopēji, ģimenes galvas, savu bērnu audzinātāji. To viņi būtu varējuši darīt, ja vien ļaunums Latvijā toreiz nebūtu ieradies savā bermontiskajā veidolā. Ko līdz rūpēties par savu zemi, gādāt par ģimeni, ja ļaunums to visu grasās izpostīt? Tāpēc: “Labāk savu galvu devu, nekā savu tēvu zemi.”
Kādēļ karavīri cīnījās? Tamdēļ, lai mēs būtu viņu toreiz izcīnītās brīvības cienīgi. Tas nozīmē – stiprākiem, apņēmīgākiem aizstāvēt savu, Dieva mums doto, Dzimteni Latviju.
Paldies vecākiem par lāpām un svecītēm!
Dažādi esam mēs, dažādi bija šoferi, kuri vakar brauca garām lāpu gājienam – gan tādi, kuri aizbrāzās kā vējš, gan tādi, kas piesardzīgi un uzmanīgi palēnināja gaitu, gan tādi, kas sveicināja ar skaņas signālu.
Novembris mūsu skolā - noformējumā un ēdienos
Mārtiņa diena, Lāčplēša diena, Latvijas Republikas proklamēšanas diena - novembris ir īsti latvisks mēnesis.
Skola tērpusies svētku rotā - visur izvietoti bērnu darbi.
Arī virtuves saimnieces šonedēļ gatavo latviskus ēdienus - pirmdien ēdienkartē grūbas, turpmākajā nedēļā gan pupiņu zupa, biezpiena sacepums un karbonāde, gan bietes un dzērveņu ķīselis karmīnsarkanajā karoga krāsā.
























































