Skolas somas ekskursija uz Motormuzeju un Andreja Pumpura Lielvārdes muzeju

Anna Smona, 5.klase

Ekskursija 5. un 6.klasei notika 27.aprīlī. Ceļš līdz Motormuzejam aizņēma ap divām stundām. Autobusā varēja just bērnu satraukumu un redzēt viņu mirdzošās actiņas. Es izbaudīju braucienu un ļāvu laikam paskriet.

Izrādījās, ka esam atbraukuši uz modernāko muzeju Latvijā! Tehniski radošajā darbnīcā „Vēja enerģija” uzzinājām, kas ir vējš un kā vēja enerģiju iespējams izmantot. Uzzinājām arī to, kā ar vēja palīdzību var ražot elektroenerģiju, kā ir attīstījušies vēja ģeneratori un cik daudz elektroenerģijas šādi tiek saražots Latvijā.

Tālāk mūsu uzdevums bija sadalīties komandās un pašiem izgatavot spārnus vēja ģeneratoram - likt vēju pie darba! Mūsu komandu sauca „Komanda”. Tik vienkāršs un parasts nosaukums, bet tāds nu mums tas bija. Katrai komandai bija savs spārnu veids, izgrieztus un salīmētus tos vajadzēja izmēģināt pie mākslīgā vēja. Kopā bija sešas komandas, bet vējš viens, tāpēc bija jākustas ātri. Es biju ceturtais jeb liekais cilvēks savā komandā. Pavisam nevajadzīga tomēr nebiju, jo uztaisīju rezerves spārnus. Vēja ģeneratoram bija pievienots voltu skaitītājs, un komandas sacentās, kuri spārni saražos visvairāk enerģijas. Mēs dabūjām 5.vietu, bet mums vismaz bija jautri.

Pēc nodarbības devāmies izpētīt pašu muzeju. Vecās mašīnas bija tik skaistas, spīdēja un laistījās!

Varēja redzēt, ka par tām ļoti rūpējas. Izmēģinājām dažādas interaktīvās lietas. Ja mašīnas aiztikt nedrīkstēja, tad bija autobuss, kurā varēja iekāpt. Priekšējā spogulītī bija filmiņa, lai izskatītos, ka tur sēž šoferis un brauciena laikā runā ar mums.

Andreja Pumpura Lielvārdes muzejā mūs sagaidīja ļoti jauka un atraktīva gide. Skolotājai Dacei bija jāizvēlas stiprākais, drošsirdīgākais puisis no mūsu vidus kā karalis. Tika izvēlēts Edgars no 6.klases. Nākamo vajadzēja puisi, kurš ir kluss, kautrīgs un nosvērts. To lomu dabūja Guntis no mūsu, piektās, klases. Viņam bija jātēlo Andrejs Pumpurs. Gide ļoti labi stāstīja, un Guntim tikai vajadzēja tēlot Andreju P.

Tas viņam ne visai labi izdevās, bet  mēs visi smējāmies no sirds. Andrejam ļoti patika lasīt grāmatas. Vienu dienu viņš iedomājās, kāpēc gan lai pats neuzrakstītu tādu grāmatu, ko pašam gribētos lasīt? Tajā laikā viņš gāja armijā, tāpēc grāmatas rakstīšana ieilga 14 gadus! Tas ir pat vairāk, kā man tagad! 1888.gadā notika Dziesmu svētki, un Andrejs izdomāja, ka ir īstais laiks pārdot savu grāmatu „Lāčplēsis”. Bija nodrukāti 2000 eksemplāri, no kuriem tobrīd nopirka tikai divus! Par to Andrejs ļoti noskuma, bet redz, kā, eposu lasa vēl šodien, un arī mēs muzejā izspēlējām tajā attēlotos notikumus.

Roberts spēlēja Lāčplēsi, Annija – Spīdalu, es – Laimdotu, Ģirts – Kangaru, Markuss – Melno bruņinieku.

Pirms braukt mājās, aizgājām uz Lielvārdes pilsdrupām. Ceļš atpakaļ bija mierīgs, visi bija norimuši un noguruši, jo iespaidu gūts ļoti daudz. Es izkāpu Daudzevā un lēnā garā, izbaudot svaigo pavasara gaisu un labo laiku, gāju lēnām mājās.

Markuss Laurinovičs, 6.klase

Muzejpedagoģijas nodarbībā Motormuzejā mēs mācījāmies par vēja enerģiju un būvējām paši savus spārnus. Markusa Lavrinoviča pagatavotie spārni spēja saražot visvairāk enerģijas, mani bija otri ātrākie. Kad mācību stunda bija beigusies, devāmies muzeja izpētē. Nultajā stāvā bija smagās mašīnas, varēja izpētīt motora uzbūvi, redzējām pirmo riteni, virtuāli pabraucām senā autobusā. Otrajā stāvā – vismodernākie auto un rallija monstri. Žēl tikai, ka nevarējām izbraukt ar simulatoru. Daži nopirka mazās spēļu mašīnītes.

Lote Turjanska, 6.klase

Man ļoti, ļoti patika abi muzeji, īpaši Lielvārdes muzejs, jo luga bija smieklīga, gide bija jauka, aktieri – profesionāli!

Paldies Lielvārdes muzejam arī par to, ka dienā muzejs uzņem tikai vienu skolēnu grupu - mums nebija jāsteidzas ne no Rīgas, lai nenokavētu norunāto laiku, ne pašā muzejā jāatbrīvo vieta citai grupai, varējām visu izbaudīt.

Gabriella Holšteine, 6.klase

Motormuzejā sacensībās, kuri spārni saražos visvairāk voltu, uzvarēja Markusu komanda, kurā visi bija Markusi. Lielvārdē bija interesanti stāsti par vēsturi, lieliska iespēja pašiem izspēlēt fragmentu no eposa „Lāčplēsis”. Bija interesanti izstaigāt parku ar taciņām un koka skulptūrām, apskatīt Lāčplēša gultu – lielo akmeni pie muzeja.

Mājās devāmies noguruši, bet ļoti priecīgi par šo dienu!Emocijas pārpildīja, prieks līdz ausīm! Paldies Skolas somai par šo ekskursiju!