Neaizmirstiet, ka ceturtdien, 21.martā, notiks gadskārtējā fotografēšanās. Padomājiet par svētku apģērbu! 

Dagmāra Dāboliņa, informātikas skolotāja

1.martā pieci 4.klases skolēni – Jānis Aļinauskis, Luīze Cera, Gita Korotkeviča, Markuss Kvederis un Mairis Kristiāns Zuments ar informātikas skolotāju Dagmāru devās uz Latvijas skolu hakatona atklāšanas nodarbību.

Tur mums saprotamāk izstāstīja, kādu produktu (sev, savai skolai vai pilsētai noderīgu lietotni, viedtālruņa spēli vai kādu citu mūsdienīgu tehnoloģiju) no mums sagaida līdz 24.martam, izmantojot atvērtos datus.  Ja radīt aplikāciju mēs jau protam itin labi, tad kādas no dotajām datu kopām izmantošana padara uzdevumu daudz grūtāku. Līdz 7.martam jau jābūt galīgi izdomātai idejai, lai mentors var vēl palīdzēt, atbildot uz kādu neskaidru jautājumu.

Skolu atvērto datu hakatona (tehnoloģiju maratona) mērķis ir atklāt skolēniem iespējas, kādas sniedz atvērtie dati. Dalībniekiem būs pieejamas vairāk kā 250 valsts pārvaldes iestāžu datu kopas, kas publicētas atvērto datu portālā. Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) datu eksperti skolēniem palīdzēs noteikt atbilstošākos datus uzdevumu izpildei, digitālo rīku pasauli jaunieši apgūs kopā ar mācību centru Datorium.lv un Learn IT mentoriem.

LATA organizētais hakatons skolām ir izaicinājums, kas sekmē skolēnu radošumu tehnoloģiju jomā. LATA aicina ne tikai apgūt zināšanas, lai spētu tehnoloģijas lietot, bet arī aktīvi darboties pie tā, lai spētu tehnoloģijas radīt.

Mēs visu pārdomāsim un centīsimies radīt kaut ko noderīgu!

Konkurence ir ļoti liela, mūsu grupā no 1.-9.klasei ir 28 komandas.

Roberts Ozols, 9.klases skolēns

16.februārī Rīgā notika JWQC (Otrais pasaules čempionāts erudīcijā jauniešiem).

Loģiski būtu spriest, ka bija uztraukums, bet visi izskatījās mierīgi un atslābuši. Pulcējāmies Rīgas Stradiņa universitātes pirmajā auditorijā un gaidījām, kad izdalīs jautājumu lapas, jo klausīties ievadrunas ātri apnīk. Tā nu mēs sākām. Jautājumi bija dažnedažādi: no pasaules kausa labākā vārtu guvēja līdz diodes apzīmējumam elektriskajā ķēdē. Daudzi likās viegli, citi nē, citur nospēlēja veiksmes faktors. Personīgi es nespēju noticēt, ka no 120 jautājumiem man 85 bija pareizi atbildēti (ir astoņas tēmas, kopvērtējumā neieskaita punktus par vājāk atbildēto tēmu, tāpēc man ieskaitīja 80 punktus no maksimāli iespējamajiem 105).

Dalībnieki arī bija dažādi – no universitātes studentiem līdz parastiem pamatskolniekiem kā es. No pieteiktajiem 77 dalībniekiem ieradās tikai 33. Slidenie ceļi, saslimšanas, citas sacensības un slinkums dara savu. Lielākajai daļai gāja diezgan labi, mazāk par 16 punktiem nebija nevienam.

Manuprāt, veiksmes faktors nospēlēja lielu lomu aptuveni pusē manu pareizo atbilžu – es šim nebiju īsti gatavojies tradicionālajā nozīmē: pavadot naktis lampas gaismā pie grāmatu grēdām, datora monitora vai mācoties visus kādas tēmas sīkumus. Vienkārši klausījos ziņas un biju īpaši aktīvs interneta lietotājs, jo no pirmā čempionāta zināju – neprasīs supersarežģītas matemātikas formulas, drīzāk parastu skolas vielu, šo to par mākslu, šovbiznesu un internetu. Padziļināta tēma bija man mīļā vēsture, kurā no 15 punktiem ieguvu 13, tikpat arī tēmā par dzīvesstilu. Vēsturē, piemēram, bija jautājums: kurš Viktorijas laikmeta rakstnieks parakstījās ar pseidonīmu Boz – Čārlijs Dikenss.

Kopumā jautājumi bija sarežģīti, āķīgi, uzzināju daudz jauna, iepazinos ar citiem dalībniekiem, ar daudziem atradās kopīgas intereses. Ceru, ka nākamgad būs lielāka konkurence, bet savu titulu netaisos atdot bez cīņas!

Salīdzinot ar citiem gadiem, šogad daudzesieši bija ļoti kūtri ēnotgribētāji, tāpēc jo vairāk prieks par trim uzņēmīgiem jauniešiem. 

Mikus Ozols ēnošanai izvēlējās autoservisu Draivs Rīgā, kuru vada Daudzeses pamatskolas absolvents Aivars Mālnieks. Uzrunāts sociālajos tīklos, vai varētu atļaut ēnot, Aivars bija ļoti atsaucīgs: došot iespēju ēnot uz nebēdu un pakrist uz nerviem servisa čaļiem!

Tā nu 13.februārī Mikus devās uz Rīgu. Servisā Draivs viņu jau gaidīja un uzreiz saprata, ka tas ir ēnotājs – Mikus taču atnāca kājām, nevis atbrauca ar automašīnu, kurai nepieciešams remonts vai diagnostika! Aivars Mikum izrādīja visu servisa darbu, darbnīcas, rezerves daļu noliktavu, darbinieku telpas, klientu uzgaidāmo zonu un savu kabinetu.

Puisi pielika arī pie darba – viņš palīdzēja atgaisot bremzes un nomainīt siksnu. Draivā darbiniekiem ir radīti labi darba apstākļi, pusdienlaikā nav jāēd sviestmaizes, bet atved siltu maltīti. Arī Mikum tika uzsauktas pusdienas kopā ar ēnu devējiem.

Bija jautri Ēnu dienas vakarā lasīt Aivara Mālnieka ierakstu feisbukā: “Oficiāli paziņojam, ka Draivs ieiet ēnas zonā kopā ar Miku Ozolu! Paldies, ka izvēlējies tieši Draivs vadītāju Aivaru Mālnieku, projektu vadītāju Sandi Āriņu, mehus Sarmi Plaunovu, Oskaru Vasiļjevu un Juriju Krivoručko, kuriem nemanāmi slīdēt līdzi un ēnot Ēnu dienā! Parādījām, ko mākam, pēc pāris gadiem tiksimies ar Tevi jau zem mūsu klientu karietēm!”

Astotklasniece Līga Pūtele ēnoja pirmo reizi, un skaidri zināja, ko grib – kā liela daiļliteratūras lasītāja viņa vēlējās nonākt lielākajā grāmatu izdevniecībā Latvijā – apgādā “Zvaigzne ABC”. Šāda piedāvājuma Ēnu dienas mājaslapā nebija, tādēļ Līga rakstīja vēstuli apgāda īpašniecei un valdes priekšsēdētājai Vijai Kilblokai, kura bija ļoti atsaucīga un visu nokārtoja, lai Līga varētu iepazīties ar grāmatu izdošanu.

Līga stāsta: “Es ēnoju izdevniecības galveno redaktori Ilzi Briģi, kura man pastāstīja ļoti daudz par savu darbu, par apgādu “Zvaigzne ABC”. Ilze, kura pati izdevniecībā strādā jau vairāk nekā 30 gadu, mani izvadāja pa visas lielās ēkas K.Valdemāra ielā 6 sešiem stāviem, pa visiem darbinieku kabinetiem un stāstīja un rādīja, ar ko katrs nodarbojas. Redaktori, korektori, valodnieki, maketētāji, ilustratori, mācību grāmatu veidotāji… Izdevniecībā ir nodarbināti ap simts cilvēkiem, bet, pateicoties internetam, daļa no viņiem var darīt savu darbu attālināti, no mājām. Mazliet pārsteidza, ka vīriešu starp darbiniekiem tikpat kā nav. Izdevniecība "Zvaigzne" pastāv jau kopš 1966. gada. SIA "Apgāds Zvaigzne ABC" nodibināta un reģistrēta 1993. gada 6. oktobrī. Apgāda "Zvaigzne ABC" darbības virzieni ir mācību grāmatu, izziņas literatūras, bērnu literatūras un daiļliteratūras izdošana un tirdzniecība. Man ļāva izvēlēties dažādas atklātnītes un beigās vēl uzdāvināja Andžeja Sapkovska grāmatu “Likteņa zobens”.

Uzzināju, ka, lai strādātu grāmatu izdošanā, jābūt ļoti zinošai, jāpiemīt precizitātei, organizatora talantam un spējai sastrādāties komandā. Diena bija ļoti jauka, interesanta un lieliski pavadīta, nākamgad obligāti atkal kādu ēnošu! Nesaprotu, kāpēc daudzi tādu vienreizēju iespēju palaiž garām!”

Oficiālā Ēnu diena pagājusi, bet devītklasniecei Artai Biderei tāda vēl tikai būs. Arī Arta pati atrada sev ēnu devēju, stilisti Zani Melnaci. Šobrīd Zane mācās ārzemēs, un Artu aicinās pie sevis pēc atgriešanās. Jādomā, tas būs aizraujošs piedzīvojums, par ko noteikti varēsiet lasīt mājaslapā.

2020.gadā metiet pie malas kūtrumu un ēnojiet!

Mīļi un jau pavisam pavasarīgi sveicieni Valentīna dienā visiem skolēnu vecākiem no 3.klases skolēniem! 

Šie trīs jaunieši pārstāvēja mūsu skolu Aizkraukles sadarbības novadu 2.klašu konkursā "Protu, varu, daru", kas notika Aizkrauklē, un mājās pārveda Atzinības rakstu. Skolēnus konkursam sagatavoja skolotāja Sandra Kalniņa. 

No kreisās: Kristofers Banders, Ketija Lāsma Vetriņa, Agris Skroderis

Drossinternets.lv organizētā Vispasaules Drošāka interneta diena Latvijā notika jau 13. gadu pēc kārtas. Šogad tās sauklis bija “Drošāks internets sākas ar Tevi!”, aicinot ikvienu domāt par to, kā mēs katrs rūpējamies par savu drošību internetā un kāds ir mūsu ieguldījums, veidojot labāku interneta vidi. Pasaulē šī diena tiek atzīmēta 16. gadu pēc kārtas. Tradicionāli 5. februārī Latvijas Drošāka interneta centrs organizē daudzveidīgas aktivitātes, iesaistot skolas, bibliotēkas, bērnus un jauniešus no visas Latvijas.

Lai noskaidrotu zinošāko un gudrāko skolēnu – interneta lietotāju Latvijā, Rīgā, VEF kvartāla Kamerzālē otrdien notika vērienīgs Vislatvijas "Vaifija spēles" turnīrs 3.- 4. klašu skolēniem, kurā sacentās bērni no 40 Latvijas skolām. Fināls norisinājās kā atraktīva zināšanu un prasmju pārbaude, kuras dalībnieki atbildēja uz āķīgiem jautājumiem par drošu un gudru interneta lietošanu un veica praktiskus uzdevumus par šo tēmu.

Daudzeses pamatskolā Vaifija spēles turnīrā janvārī notika sīva cīņa starp 3. un 4.klases skolēniem par iespēju doties uz Vislatvijas finālu. Zinošākā izrādījās Luīze Cera no 4.klases.

Līdzjutēji - skolas biedri un mamma - sekoja turnīra norisei un Luīzes startam tiešraidē.

Pasākumu vadīja multimākslinieks Kašers un "Mēs ar brāli kolosāli". Dalībniekus vērtēja žūrija: Maija Katkovska, Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja, Ina Gudele, Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektore un Kristaps Skutelis, tehnoloģiju eksperts.

Dalībnieku zināšanas bija tik līdzvērtīgas, ka uzvarētāju noteikšana bija īsta veiksmes spēle. Mēs Daudzesē esam par drošu internetu! 

Spirgtā ziemas rītā Daudzeses pamatskolas kolektīvs pulcējās laukā pie barikāžu piemiņas ugunskura.

Savās atmiņās dalījās barikāžu dalībnieki daudzesieši Valdis Puida, Andrejs Gabrāns, Ivars Dundurs, Aivars Kalnozols.

Nosalušos pirkstus sasildījām pie karstas tējas krūzēm un devāmies uz zāli, kur par 1991.gada notikumiem stāstīja devītklasnieks Roberts Ozols.

Pēc tam visi noskatījāmies filmu “Barikāžu stāsti”. No rokas rokā ceļoja Barikāžu dalībnieku piemiņas zīme, ko  piešķir barikāžu dalībniekiem par 1991. gada janvārī un augustā parādīto drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu, par ieguldījumu organizatoriskajā un apgādes darbā.