Pagājušā nedēļa sākās ar tradicionālo Drošības dienu - nepilngadīgo lietu inspektore Egija Kārkliņa ar sākumskolēniem pārrunāja ceļu satiksmes noteikumus un citus drošības noteikumus.

Pēc tam basketbola laukumā visi skolēni varēja iepazīties ar policijas ekipējumu.

Piektdienā pēc otrās stundas satikāmies kopīgā rīta rosmē,

kas sākās ar vieglu skrējienu ap sporta halli,

bet noslēdzās ar jestru putniņdeju. 

3.klase

14.septembra rītā mēs, 1., 2. un 3.klase ar audzinātājām Dinu un Sandru devāmies uz mūsu novada centru Jaunjelgavu. Daudzi no mums nekad nebija bijuši Jaunjelgavas vidusskolā.

Mūs tur sagaidīja skolotāja Ilga. Jaunjelgavas vidusskolā ir 12 klases, mācās 198 skolēni. Skolai ir 40 gadu. Skolā mēs satikām skolotāju Rutu un Džimbu.

Pēc tam devāmies pie koka Meistara Pētera Grauduļa. Viņš ar koku sāka strādāt 13 gadu vecumā. Tagad viņam ir 70. Meistars gatavo šķīvjus un citus priekšmetus, izmanto dzintaru.

Pabijām pie pilsētas domes ēkas un Zelta lauvas – kad viņu paglauda, lauva nes laimi.

Pie Daugavas mūs jau gaidīja kuģītis “Balta kaza”. Tas bija baltā krāsā, ar sapņu ķērājiem abās malās, un ar kazas skulptūru no koka. Uzvilkām vestes ar svilpēm. Tieši tad, kad mēs sākām braukt, sacēlās vējš un Daugavā bija skaisti viļņi. Mums katram iedeva pastūrēt uz īsu brīdi!

Balta kaza mūs aizveda uz Skrīveru dendroloģisko parku, kur mūs jau gaidīja gide Līga no Skrīveru Andreja Upīša vidusskolas 12.klases.

Viņa mūs vadāja pa krāšņo parku un ļoti interesanti stāstīja par vēsturi un dabu. Līga mums parādīja tādu koku, kura lapas saberžot smaržo pēc cukurvates.

Mēs redzējām vecos pagrabus un uzkāpām 66 pakāpienus pa senatnīgām kāpnēm.

Atvadījušies no gides, mēs paspēlējāmies pie strūklakas un paēdām pusdienas pie Klidziņas.

Tālāk devāmies uz Skrīveru Saldumiem. Bijām pati pirmā skola Latvijā, kas izmēģināja viņu jauno piedāvājumu skolēnu grupām – pagalma spēles. Arī te bija ļoti jaukas gides – Baiba un Ieva. Mēs slaucām govi – tiesa, tā nebija īsta, bet tas bija tik interesanti!

Keitija no 1.klases izslauca 150 gramus un kā balvu saņēma balonus. Ar aizsietām acīm vajadzēja pielikt govij asti un ragus,  izvadīt bumbu ar auklām pa dēli, lai tā neiekrīt caurumos.

Gājām arī ar milzīgām pēdām, tas bija gan jautri, gan smieklīgi.

Un vēl mēs degustējām dažādus saldumus un iepirkāmies uzņēmuma veikaliņā, lai aizvestu našķus mājiniekiem. Tā bija lieliska ekskursija!

Andīne Adelīna Behtereva, 6.klases skolniece

Ceturtdien, 13.septembrī notika Latvijas valsts mežu ekspedīcija Tomē. Pasākums bija paredzēts 6.klasei, bet mēs paņēmām līdzi arī 4. un 5.klasi.

Tā bija unikāla iespēja apgūt dabaszinības mežā kopīga piedzīvojuma veidā! Aptuveni 2 km garā izglītojošā pārgājienā dabā ar 10 meža izziņas pieturām pieredzējušu mežsaimnieku vadībā mēs risinājām praktiskus un radošus uzdevumus individuāli vai grupās, iegūtos rezultātus fiksējot speciālās darba burtnīcās.

“Iepazīstam meža zinātni” – bija jādod kokiem īpašības un jāsecina, kurš koks būtu piemērotāks sēklu vākšanai. Otrā stacija – “Skaitām kokus”. Tur mēs parauglaukumā skaitījām, cik koku ir 2,82 m rādiusā. Katrā parauglaukumā auga apmēram 14 kociņu. Nākamā stacija bija “Kopjam jaunaudzes”.

Šajā stacijā mums iedotā lentīte bija jāpiesien pie tā koka, kuru, mūsuprāt, vajag izzāģēt. Pirms tam mums stāstīja, ka pirmos zāģē ārā bērzus, tāpēc es izvēlējos bērzu.

Uzzinājām, ka labi kopts mežs ik sekundi pieaug par 1 kubikmetru koksnes. Ceturtajā stacijā mums bija jāizdomā pieci koki, kurus retināšanas laikā būtu jāretina jeb jāzāģē nost. Pie kokiem bija pieliktas plāksnītes ar burtiem un mums bija jāatšifrē vārds, kurš saistās ar meža retināšanu. Šis vārds bija “zāģis”.

Piektā pietura jeb stacija bija “Mērām kokus”. Ir iespējama divu veidu koku mērīšana – ar diviem vienāda garuma kociņiem vai ar lāzerstaru. Mēs mērījām ar kociņiem un tas bija tīri jautri. Kā tā mērīšana ar kociņiem notiek? Tas ir ļoti viegli. Jāpaņem divus vienāda garuma kociņus. Pirmo kociņu jānoliek taisni uz priekšu. Otrs jāpieliek pie vidus un jāskatās, lai koks, kurš tiek mērīts, atbilst kociņam.

Tas nozīmē, ka tev ir vai nu jāatkāpjas, vai jāpieiet tuvāk. Tad, kad tas ir izdevies, noliec kociņus un taisnā ceļā dodies pie koka, taču pēdu liekot pie pēdas. Tālāk tev ir jāzina savas pēdas garums un tas jāreizina ar soļu skaitu – tā tu uzzināsi koka augstumu.

Sestā stacija bija “Aizsargājam mežu”. Mums bija piecas vietas ar bojātiem kokiem. Jautājums mums visiem bija, kāpēc izcirtumos atstāj atsevišķus kokus un augstus celmus. Atbilde bija pavisam viegla – lai dzīvniekiem būtu kur dzīvot. Septītā stacija bija “Atklājam koksnes produktus”. Tur uzzinājām, ka ļoti daudzās lietās mums apkārt ir izmantots koks. Nākamā stacija – “Atpūšamies dabā”. Kā jau nosaukums liecina, tur mēs atpūtāmies un domājām, kur mēs varētu un gribētu doties Latvijas valsts mežos. Devītā stacija – “Būvējam zaļi”. Šajā stacijā no dēļiem bez naglām un skrūvēm vajadzēja uzbūvēt tiltu no dēļiem.

Ticiet man, tas bija ļoti jautri! Pēdējā stacija – “Nosakām koku vecumu”. Tur mēs skaitījām mieturus un pēc tiem rēķinājām kociņa vecumu.

Pašās beigās cepām līdzpaņemtās desiņas. Lielisks pasākums jaunā mācību gada ieskaņai!

Tētis bērnam var sniegt gan mīlestību un klātbūtni, gan drošības sajūtu, gan palīdzēt veidot priekšstatu par to, kādam ir jābūt vīrietim un tētim. Svētdien svinēsim Tēva dienu - sākumskolēni šodien nes mājās mazas dāvaniņas savam mīļajam, stiprajam, vislabākajam tētim.