Luīze Cera, 4.klases skolniece

22.maijā 3. un 4.klase brauca ekskursijā uz Jēkabpili. Pirmā apstāšanās vieta bija Krustpils pils. Tur jauka vedekle mums visu izrādīja. Kāpjot pils tornī, redzējām Gitas Palmas gleznas. Lielākā daļa gleznu bija veltītas dzelzceļa tematikai – ar lokomotīvēm, vilcieniem utt.

Krustpils pils tornī atrodas liels zvans. Iedomājoties vēlēšanos un nozvanot zvanu, vēlēšanās piepildoties. Tikai jāatceras, ka savu vēlēšanos nevienam nedrīkst atklāt. No torņa mēs gājām uz pagrabiem. Vedekle mums pastāstīja, kā radušās leģendas par Brūno dāmu, kura spokojas Krustpils pilī. Reiz viena kalpone iemīlējusies barona dēlā, un arī tas dēls bija iemīlējies kalponē. Viņi abi slepus satikās ārpus pils, bet reiz barons pamanīja, ka viņa dēls satiekas ar kalponi. Tad barons lika kalponi iemūrēt pagrabā. Tā arī izdarīja, un kalpone sava mūža pēdējās dienas pavadīja mokās. Viņu sauc Brūnā dāma, jo kādreiz kalponēm bija brūni tērpi, un tādā tērpā viņa ik pa laikam parādās pilī.

Pilī mēs arī paši gatavojām ziepes. Katrs varēja izvēlēties, ko pievienos savām ziepēm: piparmētru lapiņas, kumelītes, kliņģerītes, rožu ziedlapiņas, ceriņus, margrietiņas utt.

Nākamā apstāšanās vieta bija Sēļu sēta. Tur bija daudz veco laiku būvju, lietu un priekšmetu: tvaika lokomotīve, dzīvojamā māja, graudu klēts, mazā klēts, kalve, vējdzirnavas, pirts. Sēļu sētas vējdzirnavām šogad paliek 200 gadu. Mums pastāstīja, kā agrāk lietoja visas tās senās lietas. Muzeja pagalmā ir iekārtots rotaļlaukums ar senajām spēlēm. Mūs sadalīja divās komandās, meiteņu un zēnu komandā, un ar mazām makšķerītēm, kam auklas galā magnēts, mēs ķērām zivis.

Uzvar komanda, kas noķer visvairāk zivju – protams, ka tie bija zēni. Pēc tam mēs spēlējām orientēšanās spēli.

Bija jāizvēlas partneris, jāsaņem karte un pēc tās abiem jāskrien un jāmeklē violetas kastītes ar zīmējumiem. Vajadzēja dabūt 10 zīmējumus, veiksmīgākie tika pie kartiņām ar informāciju par Sēļu sētu.

Pēc lielās skraidīšanas mēs paši kūlām sviestu. Speciālā sviesta ķērnē ielējām saldo krējumu un katrs 15 reizes to pamīcījām.

Kad visi bija tikuši pie krējuma pamīcīšanas, ķērnē izveidojās sviesta pika. To lika aukstā ūdenī un nomazgāja. Tad atkal ņēma ārā un lika trauciņos. Sviests sanāca ļoti garšīgs, bet, ja to uzlika uz maizes par daudz, tad sviestmaize likās pārāk trekna. Baudījām sviestmaizītes kopā ar karstu, aromātisku un garšīgu tēju. Kad visi paēda, mums atļāva parotaļāties seno spēļu laukumā, tur bija šūpoles, koka zirdziņš un divvietīgas šūpoles. Varējām arī paskraidīt pa apkārtni. Vēlāk iepirkāmies un dauzījāmies citā, mūsdienu rotaļlaukumā.

Pēc tam mēs Kūku pagastā gājām uz Laimes avotu, Mīlestības ozoliem un Rogāļu dižakmeni. Dīķī daži izpeldējās, bet citi tikai paplunčāja kājas. Daži arī uzkāpa uz dižakmens.

Beigās mēs iebraucām Hesburgerā, tur mēs pavadījām ilgu laiku, ēdot kārumus un jokojoties.

Šī ekskursija bija ļoti laba, vēlētos atkal tādā doties! Es jums ļoti iesaku aizbraukt uz Jēkabpili – gan uz Krustpils pili, gan Sēļu sētu!

 Visu mācību gadu mūsu pirmklasnieces ar drošības aģentes, sociālās pedagoģes Rutas Legzdiņas un viņas palīga - lelles drošuļa Džimbas palīdzību apguva personīgās drošības noteikumus.

Džimbas drošības programmas noslēguma nodarbībā meitenes droši varēja teikt - „Mani nevar piemuļķot, jo es esmu gudrs!”

Nodarbību ciklā, izmantojot lomu spēles, stāstus un diskusijas, mūziku, ritmiskas frāzes un video bērni apguva personīgai drošībai nepieciešamas prasmes:

atpazīt bīstamas un vardarbīgas situācijas,

atpazīt labu un sliktu pieskārienu,

atteikt nevēlamu uzvedību, rīcību,

sevi aizstāvēt un izvairīties no bīstamām (nedrošām) situācijām,

pastāstīt pieaugušajam par piedzīvoto situāciju (meklēt un saņemt palīdzību),

gūt pārliecību, ka pieaugušā (vai lielāka bērna) pāridarījums nekad nav paša bērna vaina.

Nupat Džimba kopā ar 1.klasi atkārtoja drošības noteikumus, kas apgūti nodarbību laikā, vēl reizi nodziedāja „Drošības dziesmu” un katram bērnam pasniedza Džimbas Drošības programmas APLIECĪBU ar devīzi – „ESI VĒRĪGS – ESI DROŠS!”

Uz izlaidumu ielūgtajām māmiņām meitenītes dāvināja filcētas krelles, ko viņām iemācīja izgatavot skolotāja Ilona Nāburga.

Pagājušajā piektdienā 9.klasi skolas zvans uz mācību stundām sauca pēdējo reizi. Tagad priekšā vairs tikai konsultācijas un eksāmeni. Dažādus pārbaudījumus, veiksmes vēlējumus un dāvanas bija sagatavojuši skolas biedri no pārējām klasēm.

Direktors pasniedza katram veiksmes pildspalvu.

3.klase rosināja aizdomāties jau par tālāku nākotni – kā tagadējie devītie augstskolas izlaidumā varētu saņemt absolventa cepuri ar pomponu.

6.klase katram pasniedza, kā viņi paši teica, tabletes – vitamīnus enerģijai un smadzeņu darbībai stresa apstākļos.

Gads paies ātri – pasākuma organizatori astotie pēc gada jau paši būs apsveicamo lomā.

Pirmītes, kuras pirms deviņiem mēnešiem devās uz savu pirmo stundu pie rokas lielajiem devītajiem, ceļā katram līdzi deva gudrības pūci un, vecajam skolas zvanam skanot, aizveda jauniešus uz viņu klasi.

Vairāk fotogrāfiju no Pēdējā zvana svētkiem Daudzeses pagasta mājaslapas galerijā. Domāju, bildēs var lieliski redzēt, cik ļoti mīļi un sirsnīgi ir šī gada topošie absolventi.

Būs žēl no viņiem šķirties! Lai veicas pārbaudījumos! Trešdien jau pirmais eksāmens!

3.klase
Gabriella Holšteine
Pavasara ekskursijā mēs, 1., 2. un 3.klase, vispirms devāmies uz Leļļu teātri.

Izrādē “Vecmāmiņas pasakas” Vecmāmiņa stāstīja mums pasakas par lapsu, lāci, zaķi, kaķi un citiem astaiņiem un ķepaiņiem, bet patiesībā jau tās pasakas bija ap cilvēku, par cilvēku un to, kas notiek pasaulē. Man visvairāk patika pasaka par Kaķi un Peli, kuri kopā paslēpa pilnu podu ar taukiem, bet kaķis slepenībā izēda taukus viens pats. Kad Pele viņu kaitināja, Kaķis to nevarēja noķert, jo bija pārāk resns un nespēja paskriet. Par biļetēm uz Leļļu teātri paldies Kultūras ministrijai!
Tad mēs braucām uz Nacionālo botānisko dārzu Salaspilī. Tur bija tik skaistas tulpes, man īpaši iekrita acīs viena sarkana tulpe.

Gide aizveda mūs uz oranžēriju.

Tur bija visādi tropiskie augi: kaktusi, augļu koki, palmas, alojas, arī zelta zivtiņas un bruņurupuči.

Mēs gājām gar citronu koku, kura zaros karājās lieli, dzelteni citroni, un es uzreiz atcerējos par vasaru un kokteili. Redzējām, kā aug banāni, ar kādiem skaistiem violetiem ziediem zied. Otrajā stāvā bija daudz dažādu gleznu. Kā mums pieņemts, pateicībā samīļojām gidi.

Mūsu trešā pietura ekskursijā bija Kalnamuižas ezers Skrīveros. Tur bija ļoti skaisti, varēja pafotografēties lielā lapenē.
Edgars Māsāns
Leļļu teātra izrādē man visvairāk patika zaķis, jo viņš smieklīgi leca. Zaķim lecot, viņa pakaļējās kājas griezās 360 grādu leņķī.
Oranžērijā man visvairāk patika tāds tropu augs, kuram mums atļāva pieskarties. Es pieskāros, un viņš sāka lēnām tīties apkārt pirkstam!
Pie Kalnamuižas ezera ir iekārtota pastaigu taka, pa kuru var aiziet līdz tiltam ar LED gaismiņām.

Uz salas ir uzlikts piknika galdiņš, saules paneļi, kameras.
Guntis Gūts domrakstu burtnīcā ekskursiju ilustrējis. Lai Tu, lasītāj, labāk saprastu, kā īsti Zaķim tās kājas kustējās,

kādi kaktusi apskatāmi Salaspilī

un kā mūsu autobuss izskatās uz Kalnamuižas ezera fona,

ieskaties Gunta burtnīcā!
Par šo iespēju gūt jaunus iespaidus un zināšanas paldies iniciatīvai Skolas soma!

Roberts Ozols, 9.klases skolēns

Izmantojot iespēju, ka 7., 8. un 9.klase braucām uz karjeras izvēles pasākumu Skills Latvia 2019 Rīgā, pēc tam devāmies uz Melngalvju namu. Sapulcējāmies laukumā, tad devāmies iekšā namā.

Gide mums izrādīja muzeju un pastāstīja par Melngalvju brālību – jaunu, neprecētu tirgotāju biedrību, kuri par savu aizbildni izvēlējās Svēto Maurīciju, afrikāņu karavadoni, kurš atteicās pakļauties Romas imperatora pavēlēm. Mums izrādīja visu ko – viduslaiku ieročus: stopus, lokus un bultas; bruņas; greznus traukus; tā laika svēršanas metodes un krāpšanās paņēmienus ar mēriem; važiņu bruņukreklus utt.

Man īpatnēja likās apkures sistēma – pagrabā tika kurināta krāsns, un siltais gaiss pa speciālām ejām cēlās uz augšu un apsildīja telpas augšā. Mūs ielaida arī saviesīgo pasākumu zālēs, kur redzējām sudrablietas – tabakdozes, kausus, šķīvjus, greznumnieciņus. Zālēs bija arī dažādi tā laika valdnieku portreti, no Stefana Batorija līdz Pāvelam I. Lielā zāle ir diezgan plaša – vidusmēra privātmājas izmēros  ar visu pagalmu ieskaitot.

Pēc vēstījuma par Melngalvju nama evolūciju laiku lokos sekoja dienas nagla – 5D kino seanss. Iegājām tumšā zālē, sasēdāmies krēslos, uzlikām brilles un sākām baudīt šovu – nelielu virtuālo tūri pa Rīgu ar foršiem efektiem – burbuļmašīnu, ūdens šļakatām, vēja pūsmām, kustīgiem krēsliem un diktora balsi no visām pusēm. 5D kino ir interesants, bet, ja tev ir jūras slimība, labāk uz to neej. Ja tev tādas nav, iesaku pamēģināt, jo iespaidi ir paliekoši.

Kopumā – diezgan interesanta tūre pa visiem it kā pazīstamu ēku ar 5D kino noslēgumā kā ķirsīti uz putukrējuma tortes. Mūsu paldies Turkish Airlines par sagādāto filmu un krēsliem, Melngalvju namam par laipno uzņemšanu, bet iniciatīvai Skolas soma – par iespēju visa mācību gada garumā bez maksas piedzīvot visdažādākos  kultūras pasākumus!