Mūsu skolas vecākie un nopietnākie skolēni kopā ar savu klases audzinātāju skolotāju Simonu nolēma mācību ekskursijā uz Rīgu doties ar vilcienu. Jaunieši izmantoja Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja piedāvājumu izzināt Rīgas vēsturi kopā ar gidu.

Ekskursijā skolēni iepazina Vecrīgu – pilsētas plānojuma un senākās apbūves veidošanos: ielas, laukumus, pagalmus, baznīcas, sabiedriskās un dzīvojamās ēkas un citus nozīmīgus objektus. Vienlaikus skolēni guva priekšstatu par dzīvi pilsētā – cietoksnī, iepazina rīdzinieku dzīvesveidu un tradīcijas. Iepazinās ar arheoloģiskajiem atradumiem un izsekoja senās upes liktenim, izstaigājot ielas, kuru vietā kādreiz tecējusi Rīdzene.

 

Pašu devītklasnieku atziņas:

Elizabete

Kopā ar ekskursiju pa Vecrīgu mums bija neliels uzdevums skatīties apkārt un pamanīt noteiktas lietas, tādēļ mēs pie katras pieturas bijām spiesti skatīties apkārt, tāpēc man nesanāca kā parasti aizsapņoties, kamēr mums kaut ko stāsta. Pirmo reizi es tik daudz staigāju pa Vecrīgu, uz beigām jau sāka apnikt un kājas sāka sāpēt. Gide diezgan labi par visu stāstīja, lai nākotnē mēs varētu kļūt par viņas konkurentiem ļoti ienesīgajā gidu biznesā. Man visvairāk patika klausīties Vecrīgu spoku stāstus, daži pat bija balstīti uz patiesiem notikumiem. Interesantākais man likās stāsts par vīrieti, kas pamodās nakts vidū, domādams, ka ir rīts, un devās uz rīta dievkalpojumu baznīcā. Ieejot baznīcā, viņš redzēja, ka tā bija pilna ar cilvēkiem, bet, paskatoties apkārt, saprata, ka visi apkārtējie bija mirušie. Protams, viņš, kā darītu arī es, skrēja uz mājām un, kā nedarītu es, uzreiz aizgāja gulēt. Diezgan labs stāstiņš. Man patika.

Pēc Vecrīgas mums bija šausmu filma Forum Cinemas. Vispirms bija kaut kādas 10+ minūtes ar reklāmām un treileriem. Sanāca, ka pirms filmas sākuma es jau gandrīz visu popkornu biju apēdusi. Man dažus treilerus gribējās skatīties vairāk nekā to filmu, kuru mums tajā brīdī bija jāskatās. Nu labi, filma bija diezgan interesanta, nebija TIK slikta, kā citi internetā rakstīja. Filmai bija diezgan dziļa doma, kura man vispār patika. Sākumā bija nedaudz baisīga, es nemelošu, bet uz beigām es jau biju izveidojusi toleranci pret tām bailīgajām daļām.

Ieguvums no ekskursijas bija arī manis nopirktās divas jaunās grāmatas.

Rodrigo

Man patika filma un Vecrīga, bija jautri. Nepatika kino čipši, jo piebēru pārāk daudz garšvielas, pats vainīgs.

Keitija

Mani pārsteidza kino. Filma bija ļoti bailīga, un plusā Kaspars mani biedēja, bija dubultefekts :D.

Nebija nekā, kas nepatiktu, jo viss bija forši, biju šokēta par gides stāstīto, ka senāk  baznīcās iemūrēja dzīvus cilvēkus, jo ticēja, kad tad visu mūžu pastāvēs baznīca. Kopumā viss bija superīgi, jo viss ir atkarīgs no tā, kāda tev ir kompānija.

Dēļ bailīgās filmas šorīt nevarēju aiziet uz dušu, jo bija bail iet pa tumsu.

Katrīna

Man visvairāk patika kino, kur skatījāmies filmu “Cita mammīte”. Filma nelikās ļoti bailīga, bet man bija interesanti to skatīties kopā ar klasi. Ekskursijā pa Vecrīgu bija interesanti uzzināt par tās vēsturi un to, ka senāk cilvēkus iemūrēja sienās dzīvus. Man patika šī ekskursija, jo varējām gan uzzināt ko jaunu, gan jautri pavadīt laiku kopā.

Paula

Gide mums stāstīja par Rīgas vēsturi, kuģniecību un dažādām interesantām vietām. Es uzzināju daudz ko jaunu par to, kā agrāk dzīvoja cilvēki un kāda nozīme Rīgā bija kuģiem un tirdzniecībai.

Man ekskursija ļoti patika, bija aizraujoša diena kopā ar klasi.

Ralfs

Vakardienas ekskursijā bija diezgan interesanti.

Vecrīgā bija interesanti un skaisti.

Vienīgais, tā filma nebija tik aizraujoša, kā gaidīju. Es tajā šausmenē vairāk smējos nekā baidījos.

Vēl forši bija pastaigāt pa veikaliem un es atēdos ķīniešu sojas gaļu. Beigās es kaķu barības Felix promoakcijā dabūju Felix zeķes (baigi glaunās).

Gundega

Man visvairāk patika pastaigāties pa Vecrīgu, iepazīt Vecrīgas vēsturi un man arī patika uzkāpt Bastejkalnā un redzēt skaisto skatu no tā. Man patika arī pastaigāties pa Origo un Akropoli Rīga. Man patika kopā ar Elizabeti pastaigāties un parunāties pa dzīvi. Bija smieklīgi, kā kaijas uzbruka Rodrigo, jo nevarēja sadalīt bulciņu. Man ļoti patika arī filma, kuru skatījos, "Izdzīvošanas skola", šī filma bija ļoti aizraujoša.

Man nepatika tikai, ka bija daudz jāstaigā, jo tagad kājas sāp – telefons rādīja 22 000 noietu soļu.

Marta

Sākumā mēs gājām uz muzeju, lai satiktu gidi. Tad gide mūs izvadāja pa Vecrīgu, bija patīkami pastaigāt, bet uz beigām palika jau garlaicīgi.

Tā kā mēs visi gribējām ēst, devāmies uz Origo un paēdām. Tad jau bija pienācis laiks iet skatīties šausmeni “Cita mammīte”.

Vienu brīdi man likās, ka tā mammīte rāpo zem manām kājām, un es uzreiz kājas pacēlu uz krēsla, bet man patika šī filma, nelikās tik slikta, kā citi to vērtēja.

Tālāk braucām uz Akropoli šopingā. Tur es no Maximas vinnēju Felix kaķu barību:  viss, kas bija jāizdara - jāuzmet pasmags, milzīgs kubs, tur varēja vinnēt divu veidu sauso kaķu barību un zeķes.

Pēc tās visas staigāšanas  kājas man bija beigtas, bet kopumā man patika ekskursija.

Kaspars

Ekskursija bija laba, man viss patika.

Tunelī ielu muzikants tik labi spēlēja ģitāru un dziedāja Viktora Coja dziesmas, ka es iemetu viņam naudu, mēs dziedājām līdzi.

Sintija

Man patika staigāt pa Vecrīgu un uzzināt vēstures faktus, ļoti interesants bija stāsts par Pēterbaznīcu un baznīcas priekšā iemūrēto jēriņu.

Man arī patika skatīties filmu "Cita mammite". Tā filma bija bailīga, tikai daži brīži bija garlaicīgi. Man gribējās beigās kaut ko vēl, tā kā pietrūka labākas beigas. Pēc filmas mēs braucām ar vilcienu uz Jāņavārtiem un gājām uz Akropoli Rīga.

Man vienīgi nepatika, ka ārā bija drēgns un vēss laiks.

Mācību ekskursijā uz lidostu Rīga Mārupē un Lāču ceptuvi Babītē devās 2. un 4. klases skolēni.

Apmeklējot lidostu, bērni iepazinās ar lidostas vēsturi, tās attīstību, aviosabiedrībām, maršrutiem un citu ar lidojumiem saistītu informāciju.

 

RIX Rīgas lidostas ēka tika uzcelta 1974. gada oktobrī.  Rīgas lidosta ir lielākais starptautiskās aviācijas uzņēmums Baltijā un šī reģiona galvenais gaisa satiksmes centrs.  Šovasar Rīgas lidosta ieguva pirmo vietu kategorijā “Labākā Eiropas lidosta, kas apkalpo 5 līdz 10 miljonus pasažieru gadā”.

Apskatījām reģistrācijas zālē izstādīto nelielo zilbalto lidmašīnu, latviešu aviokonstruktora Kārļa Irbīša 1937. gadā projektētās lidmašīnas VEF I-12 repliku.

 

Rīgas lidostā strādā ap 1500 darbinieku ap 300 profesijās.  

Lidosta patiesībā ir kā neliela pilsēta, pie tam tā ir atvērta visu diennakti. Tajā strādā ne tikai lidmašīnu un pasažieru apkalpotāji, bet arī ir savi ugunsdzēsēji, policijas un drošības darbinieki, inženieri, elektriķi, sniega tīrītāji, juristi, grāmatveži, ārsti un pat biologu konsultanti, kuri palīdz risināt putnu drošības jautājumus.

Tālāk mūsu ceļš veda uz ceptuvi "Lāči". 

"Lāči" ir viens no pazīstamākajiem Latvijas pārtikas zīmoliem. Uzņēmums ražo maizi, konditorejas izstrādājumus, cepumus, grauzdiņus un šokolādes konfektes.

1993. gadā maizniekmeistars Normunds Skauģis dibināja maizes ceptuvi Lāči. Nosaukums dots par godu viņa tēva mājām "Lāči". Maizes cepšanas prasmes Normunds apguva no savas mātes. Viņš sāka cept maizi jau pusaudža gados un pārdeva to Vidzemes tirgū.

Lieliskā gide Dace pastāstīja par maiznieka arodu un maizes cepšanas tradīcijām. Viņas prasmīgajā vadībā visi kļuvām par konditoriem un pagatavojām katrs savu kanēļmaizīti un saldo groziņu no smilšu mīklas.

Kamēr izceptie gardumi atpūtās, izstaigājām ceptuves telpas, redzējām milzīgo maizes krāsni, produkcijas fasēšanu, izmēģinājām noteikt liela maizes kukuļa svaru. Varējām redzēt, kā tiek jau gatavotas tirdzniecībai piparkūku mājiņas. Degustējām trīs veidu maizi un divu veidu grauzdiņus.

Ko mēs darījām Ķekavā? Iepirkāmies, pie reizes vērtējot tirdzniecības darbinieku darbu.

Lūk, ko par ekskursiju domā 4. klases skolēni:

Arta

Es lidostā pirmo reizi redzēju gandrīz simts gadus vecu lidmašīnu, ar kuru varēja lidot tikai viens vai divi cilvēki, atšķirībā no mūsdienu milzīgajiem lidaparātiem. Lāčos man visvairāk garšoja grauzdiņi, abi veidi bija garšīgi. Man arī patika būt skatu tornī un pie skaistās strūklakas.

Rodrigo

Putnu vērošanas tornis bija 11 metrus augsts. Man ļoti patika ekskursija – esmu gatavs braukt vēl, vienalga, kur!

Diāna

Pēc ekskursijas pa maizes ceptuvi mūsu izveidotie smilšu mīklas groziņi bija atdzisuši, gide Dace piepildīja tos ar dzērveņu ievārījumu un krēmu. Bija ļoti, ļoti garšīgi! Paldies!

Atceļā Ķekavā kārtīgi iepirkāmies!

Mārtiņš

Lidostā Rīga varējām vērot, kā pasažieru bagāža tiek aizvesta uz lidmašīnām. Man patika iziet labirintu. Nākamajā klases ekskursijā gribētu aizbraukt uz Skyparku. (Mārtiņa sapnis piepildīsies 19. maijā, atceļā kopīgi saplānojām II semestra mācību ekskursiju, kad dosimies uz Bērnu Zinātnes centru “Tehnoannas pagrabi”, Skyparku un kino).

Adrians

Lidostā, gaidot gidi Ilzi, mēs ieraudzījām kinologu ar suni, kurš bija rotaļīgs un nevarēja nostāvēt mierā. Galvenie suņu uzdevumi lidostā ir sprāgstvielu meklēšana bagāžā, kravas sūtījumos, lidmašīnās un lidostas telpās, narkotisko vielu atklāšana, drošības pārbaudes. Ilze parādīja mums milzīgu plakātu, kurš bija izveidots no lidostas darbinieku caurlaidēm.

Braucienā pa lidostas teritoriju uzzināju, ka ir arī kravas lidmašīnas, tās atved mums paciņas no temu.com un citām vietnēm.

Lāču ceptuvē mums parādīja filmu, kurā māksliniece ar smilšu gleznošanu izstāstīja, kā top maizīte.

Es gribētu cerēt, ka arī 19. maija ekskursija būs tikpat izdevusies!

Rūta

Lidostā mums izstāstīja, kādus priekšmetus nedrīkst ienest lidmašīnā. Mēs uzvilkām vestes, pie kurām gide pielīmēja caurlaides ar mūsu vārdiem, un izgājām drošības kontroli. Man patika Latvijas lidmašīna.

Man viss patika, bet tik žēl, ka diena tik ātri paskrēja un viss beidzās...

Otrklasnieku domas:

Monta

Man patika vērot, kā paceļas un nolaižas lidmašīnas. Es uzzināju, ka lidostas darbinieki savā starpā sazinās ar rācijām. Visforšākais bija, ka lidostā ir sava ātrās palīdzības automašīna, kura ir izgājusi drošības kontroli.

Ņikita

Mani visvairāk pārsteidza, ka iekšā lidostā bija lidmašīna. Gide pastāstīja, ka tai noņēma spārnus, lai varētu iedabūt telpās, un pēc tam pielika atpakaļ.

Lūkass

Bija tik interesanti redzēt lidmašīnas paceļoties un nolaižoties! Maiznīcā man patika, kā taisīja lielos maizes klaipus.

Elīna

Man patika, ka mūs drošības kontrolē skenēja. Uzzināju, kā pasažieru bagāža brauc pa lenti uz mašīnu un tad koferus aizved uz lidmašīnu. Vislabākais bija, kā lidmašīna paceļas gaisā. Lāčos man garšoja bulciņas un grauzdiņi. Patika mēģināt nosvērt lielo klaipu ar rokām un skatīties filmu par maizīti.

Anna

Man patika braukt autobusā pa lidostas teritoriju. Ik pa laikam vajadzēja apstāties, lai palaistu kādu lidmašīnu, jo tām tur ir priekšroka. Uzzināju, ka nedrīkst lidmašīnā ņemt asus priekšmetus. Visforšākais bija redzēt dienesta suni un redzēt paceļamies lidmašīnas. Lāčos man visvairāk garšoja saldskābmaize.

Renāts

Es lidostā uzzināju, ka ir aizliegtie priekšmeti, piemēram, āmurs, pistole. Mums katram pārbaudīja dokumentus. Lidostā ļoti svarīga ir drošība, tādēļ mums bija vestes un caurlaides.

Aleksandrs

Man patika vērot lidmašīnas un braukt pa lidostu ar autobusu. Maiznīcā man garšoja kanēļbulciņas.

Pa ceļam man patika skatīties pa autobusa logu, cik skaista ir mūsu Latvija rudenī!

Pauls

Mēs kopā ar 1. klases skolēniem 7. oktobrī braucām ekskursijā uz Ādažiem un Rīgu. Tā bija visilgākā ekskursija pa maniem trim gadiem skolā, jo Daudzevā mēs atgriezāmies tikai pēc deviņiem vakarā.

“Ādažu čipsu” Uzturklasē mums pastāstīja, ka vislielākais kartupelis pasaulē svēra 4,98 kg, gandrīz pieci kilogrami!

Man ļoti patika filma “Smārtijs un es”, no sākuma bija bēdīgi, bet beigas tomēr laimīgas. Filma man iemācīja, ka nekad nevajag padoties.

Paldies Gatim, ka viņš mūs aizveda! Paldies skolotājām, kas visu saplānoja!

Karolīna

Pēc kārtīgas izkustēšanās Ādažu Līgo parka bērnu laukumiņā

mēs braucām uz čipsu ražotni. Domājām, ka no namiņa pie vārtiem iznāca pats rūpnīcas galvenais, bet tas bija apsargs. Mums vajadzēja pagaidīt, līdz pakaļ atnāca gids, un tad kopā devāmies uz nodarbību.

Skyparkā es dabūju zilumu uz kājas, un tāda es nebiju vienīgā, bet tas jau nekas. Man staigājot krakšķēja kāja, bet tas netraucēja nošļūkt no paša lielākā slidkalniņa.

Kino sākumā izskatījās kā šausmene, pēc tam filma bija bēdīga. Labi, ka viss tomēr nokārtojās! Man ļoti patika ekskursija!

Ance

Uzturklasē man visvairāk patika pagatavot pašai savus čipsus. Mēs katrs varējām izvēlēties divas garšvielas, es paņēmu načo un sīpollociņu garšu.

Apollo kino zālē mēs bijām vieni paši, tāpēc varējām izvēlēties, kur sēdēt, visa zāle bija mūsu rīcībā!

Mairita

Uzturklasē mēs varējām pagaršot, kādi ir čipsi bez garšvielām, tikai tīra kartupeļa garša. Pēc tam katrs izveidojām savus neatkārtojamos čipsus. Tos vispirms sasildīja mikroviļņu krāsnī, jo pie karstiem čipsiem labāk pieķeras garšvielas.

Skyparkā bija maz cilvēku, tāpēc netraucēti varējām visu izmēģināt. Man patika lēkāt uz batuta, kur kamera uztvēra manas kustības un ekrānā es redzēju sevi spēles vidē. Ar lēcieniem un kustībām es pildīju uzdevumus un krāju punktus.

Es mammai atvedu končas, par ko viņa bija ļoti priecīga.

Stefānija

Čipsu ražotnē es uzzināju, ka lielāko daļu darba tur dara roboti. Mēs pa logu arī varējām vērot, kā lejā pa konveijeru brauc čipsu kastes. Uzzināju arī to, ka kartupeļi Latvijā tika ievesti no Amerikas.

Mājās mēs pārradāmies jau tumsā, un bija tik liels prieks ieraudzīt, ka mūs sagaida vecāki! Visvairāk ekskursijā man patika ar 3D brillēm vērot kartupeļu ceļu no zemnieka lauka līdz čipsu pakai veikala plauktā.

Nellija

Pašu gatavotie čipsi sanāca tiešām gardi!

Skyparkā es kā viesulis traucos no slidkalniņiem un lēkāju kā vējš pa batutiem, iekrītot porolona kubos. Veikalā iepirkām visādas labas lietas, tur bija liela izvēle.

Cik jauka izvērtās mūsu ekskursija!

Rinalds

Ekskursijā es pieskatīju savu māsu Martu, mēs kopā lecām pa batutiem.

Paldies tētim un mammai!

 

 

Gadiem dzirdējām: būs, būs, būs...

Tagad varam teikt: IR!

Mūsu skolā nupat viesojās jaunsargu instruktore Santa Pļuščenko, kura skolēniem aizraujoši pastāstīja un parādīja, ko nozīmē būt jaunsargam, kādas prasmes var apgūt un kādi piedzīvojumi sagaida nodarbībās.

Un, jā, mums ir īpašs prieks, ka mūsu instruktore ir jauna, gudra, enerģiska un ļoti simpātiska! 

Kur gan vēl Jaunsardzei būt, ja ne skolā, kas atrodas teju blakus poligonam un kur jaunieši šo iespēju gaidījuši jau gadiem? Tagad viss ir pa īstam: gaidām skolēnu iesniegumus, un drīz sāksies Jaunsardzes nodarbības!

Mums par to ir MILZĪGS PRIEKS!

Jaunsardze ir:

lielākā Latvijas bērnu un jauniešu (no 10 līdz 21 gada vecumam) militārās ievirzes kustība;

brīvprātīga kustība, kurā apgūst Jaunsargu interešu izglītības programmu;

visiem pieejama, dalībniekus saliedējoša platforma, kurā bērni un jaunieši iegūst zināšanas, prasmes un iemaņas (piemēram: orientēšanos apvidū, pirmo medicīnisko palīdzību), kas viņiem noder gan skolā, gan turpmākajā dzīvē;

veids, kā veicināt piederību valstij un nostiprināt patriotismu;

lietderīga, droša un saturīga brīvā laika pavadīšana.

Jaunsardzes kustības pamatprincips ir atvērtība, proti, tās dalībnieki netiek dalīti pēc tautības, sociālā slāņa, dzimuma un citiem kritērijiem, un visiem kustības dalībniekiem ir nodrošinātas vienādas iespējas apgūt Jaunsargu interešu izglītības programmu.

Mācību process Jaunsardzē ir bezmaksas un tiek organizēts saskaņā ar Jaunsargu mācību programmu.

Jaunsardzes devīze ir "Augsim Latvijai!".

Par jaunsargu bērns vai jaunietis kļūst pēc līguma noslēgšanas par dalību Jaunsardzē un jaunsarga solījuma došanas. Par jaunsargu var kļūt no 10 gadu vecuma, un Jaunsardzē var darboties līdz 21 gada vecumam.

 

Šie ir mūsu skolas ātrākie skrējēji, kuri 1. oktobrī pārstāvēja skolu rudens krosā Pļaviņās. Šoreiz gan nesanāca izcīnīt nevienu godalgu, bet vienmēr jau nevar! Iegūta pieredze turpmākajiem startiem! 

Paldies sporta skolotājam Mārtiņam Lielupam un skolotājai Agnesei Pulkstenei!