Zināšanas par drošību ir vērtīgas tikai tad, ja tās izmantojam ikdienā. Tādēļ skolēniem bija lieliska iespēja tikties ar Valsts policijas prevencijas inspektori Kristiānu Skudru, kura atgādināja par drošību uz ceļa, atstarotāju nozīmi, velotiesībām, aizsargķiveru lietošanu un drošu uzturēšanos ārpus mājām. Saruna lika aizdomāties ne vien par noteikumiem, bet arī par katra paša atbildību par savu un līdzcilvēku drošību.

Tikšanās laikā skolēni ne tikai uzklausīja informāciju par drošības jautājumiem, bet arī diskutēja par cieņu, atbildību un savstarpējo komunikāciju. Prevencijas inspektore atgādināja, ka ikviens vārds un rīcība raksturo pašu cilvēku, viņa ģimenes vērtības un audzināšanu. Šī atziņa kļuva par vielu pārdomām, atgādinot, ka pat šķietami nevainīgi joki var daudz pastāstīt par mūsu attieksmi pret citiem.

Mīļš pārsteigums skolēnus sagaidīja tikšanās noslēgumā. Pateicoties Keitijas,  Kevina un Kates opja Arvīda nesavtīgajai gādībai, jau trešo gadu ikviens skolēns dāvanā saņēma atstarotāju.

Kā pats Arvīds atzīst, tumšajos rudens vakaros pārāk bieži nākas Daudzevā pamanīt gājējus bez atstarotājiem, tādēļ jau vairākus gadus pēc kārtas viņš rūpējas, lai mūsu skolēniem šis nelielais, bet tik svarīgais drošības palīgs būtu pieejams. Galvenais to piestiprināt pie apģērba, jo atvilktnē atstarotājs nevienu izglābt nevar…  Šāda ilggadēja rūpe ir skaists apliecinājums tam, ka bērnu drošība ir svarīga visai kopienai. Sirsnīgs paldies Arvīdam par labo sirdi un dāsno atbalstu!

Mazākie Kristiānu samīļoja,

lielākajiem bija daudz pārrunājamu jautājumu – piemēram, par policijas kinologa un hipologa darbu. Policijas darbiniece aicināja arī padomāt par karjeras iespējām dienestā.

Trešklasnieku pārdomas:

Mairita: Kristiāna runāja par svarīgām lietām, mēs arī varējām uzdot viņai jautājumus. Man pats galvenais likās, ka nedrīkst apsaukāt citus.

Karolīna: Kristiāna pie mums bija atbraukusi no Jēkabpils. Man visinteresantākais no stāstījuma likās par telefoniem. Es sapratu – ja tu kaut ko ieliksi internetā, kādu video vai foto, tad to vienmēr tur varēs atrast, pat ja tu to izdzēsīsi no sava telefona. Man patika visas 45 minūtes ar policisti!

Ance: Mēs sēdējām klusi un uzmanīgi klausījāmies. Es uzzināju, ka nevajag atvērt durvis svešiem cilvēkiem, un enerģijas dzērienus nedrīkst lietot līdz 18 gadu vecumam.

Pauls: Kristiāna mums stāstīja par drošību un likumiem. Viņa atgādināja, ka no 10 gadu vecuma jānokārto velosipēda vadītāja apliecība, lai varētu braukt ar riteni. Uzzināju, ka visilgāk Latvijā cietumā var nosēdēt 25 gadus. Cik forši, ka uz skolu atbrauca īsta, gudra un stingra policiste!

Rinalds: Kristiāna stāstīja reālus atgadījumus no savas pieredzes. Piemēram, kādā skolā divi puiši skrēja uz pusdienām, viens puisis pagrūda otru, tas neveiksmīgi uzkrita ar deniņiem uz galda stūra un palika invalīds uz mūžu… Uzzināju, ka desmitos vakarā bērniem ir jābūt mājās.

Matīss: Man bija svarīgi klausīties visu, ko policiste stāstīja. Es viņai uzdevu jautājumus un saņēmu atbildes. Kristiāna interesanti stāstīja par savu darbu.

Sāra: Kristiāna atgādināja, ka mums jāliek galvā ķivere, braucot ar velosipēdu. Viņa aicināja ziņot vecākiem un policijai, ja notiek kautiņi vai citas sliktas lietas. Tāpat policiste teica, ka gan Snapchat, gan TikTok, gan  WhatsApp oficiāli paredzēti tikai lietotājiem no 13 gadu vecuma.

Paldies Kristiānai, ka skolēni guva vērtīgas atziņas par cieņpilnu komunikāciju, atbildību par savu rīcību un sadarbību ar sabiedrības drošību sargājošajām institūcijām! 

Šis ir arī ļoti skaists stāsts par kopienu: policiste māca drošību, bet viens vectēvs  šo mācību papildina ar pavisam konkrētu rīcību. Tas bērniem ir spēcīgs piemērs, ka rūpes par citiem nav tikai vārdi.

7. klase ekskursijā uz Rīgu devās ar Vivi vilcienu. COSMOS Ilūziju Muzejā Vecrīgā viņi iepazina „Cosmos Infinity Way” jeb bezgalības istabu ar spoguļiem un gaismām, kur rodas sajūta, ka atrodies starp zvaigznēm kosmosā; spoguļu labirintu, kur jāatrod pareizais ceļš un jāorientējas atspulgos; svešzemju labirintu, kas rada neparastas telpas uztveres sajūtas; optiskās ilūzijas, kas liek acīm un smadzenēm uztvert redzamo citādi nekā tas ir patiesībā; „Apgriezto istabu” un citus foto eksponātus, kur var uzņemt jautras bildes, radot iespaidu, ka tavi draugi staigā pa sienām vai pārkāpj gravitācijas likumus.

Tas labi sasaistās ar STEM/STEAM tēmām, jo Ilūziju muzejā praktiski varēja iepazīties ar redzes uztveri, gaismu, spoguļiem un cilvēka smadzeņu darbību.

Tālāk jautrā kompānija mēroja ceļu uz azarta un pozitīvu emociju pilnu spēli Rīgas lāzertagā, kā arī izstaigāja tirdzniecības centra Olimpia veikalus.

Skolotāja Beāte: Gāja ļoti labi, ideāla klase! Sākumā visi bija tādi aktīvi, bet, ejot atpakaļ uz vilcienu, gandrīz to nokavējām, jo visi bija pārguruši pēc lāzertaga!

Kopumā nogājām 19 000 soļus (13 km) – bērni, protams, vēl vairāk, jo pamatīgi noskrējās šaujot!

Markuss: Man patika ekskursija, bija jautri un forši. Kopā ar klasesbiedriem un audzinātāju Beāti pavadīt dienu ārpus skolas bija interesanti!

Renārs: Man spilgtākais moments bija staigāt pa Vecrīgu, kā arī gājiens pāri garam tiltam. Lāzertagā  mēs riktīgi noskrējāmies!

Maksims: Mans spilgtākais iespaids bija brauciens  ar vilcienu, mēs staigājām pa Rīgu un bijām ilūziju muzejā Cosmos.

Kaspars: Bija jautri spēlēt lāzertagu kopā ar klasesbiedriem. Ilūziju muzejā varēja redzēt interesantas ilūzijas. Bija forši pavadīt laiku kopā ar klasi un izklaidēties. Bija grūti tik daudz staigāt un iet pa saplīsušu tiltu.

 Amēlija: Mans spilgtākais moments bija lāzertags, man tur patika skraidīt un šaudīties, man arī patika braukt ar vilcienu un iet spoguļu labirintā, kur es visu laiku atdauzīju galvu pret kārtējo spoguli. Man nepatika pēc lāzertaga garais atpakaļgājiens līdz vilcienam un iet pa tiltu, jo man gandrīz uzbrauca virsū riteņbraucējs. Es iesaku šādu ekskursiju arī citiem!

Kristers:  Mani spilgtākie mirkļi bija lāzertags un Rīga kopumā. Mani nespilgtākie mirkļi bija, kad mēs gājām pa pus Rīgu ar kājām un kad mums vajadzēja iet pa saplēsto Vanšu tiltu. Bet bija laba ekskursija!

Daniels: Patika šaudīties, tur bija interesanti, patika pavadīt laiku kopā ar klases biedriem, patika staigāt pa veikaliem, patika staigāt pa Rīgu.

Jautāsiet – kas ir Dora un Nemo, un kādēļ viņas netika ņemtas līdzi? Septītklasniekiem ir savi mīļdzīvnieki – viņu klases kabinetā ir akvārijs, kurā dzīvo divas ļoti komunikablas zelta zivtiņas, Dora un Nemo. Viņas priecājas par katru, kurš pieiet pie stikla, un ļoti enerģiski kaut ko cenšas pateikt skatītājam. Iespējams, sūdzas, ka netika paņemtas līdzi ekskursijā…

Šī gada absolventu vecāki pamatskolas izlaidumā uzdāvināja skolai dekoratīvu koka nosaukuma plāksni. 

Godinot šo vēsturisko liecību, mūsu tehniskie darbinieki izgatavoja jaunu turētāju ar jumtiņu un uzstādīja rādītāju tā jaunajā mājvietā. Tagad tas ne tikai norāda ceļu uz skolu, bet arī atgādina par mūsu saknēm, tradīcijām un absolventu piederību savai skolai.

 

 

Arī pirmklasniekiem liels prieks par jauno vides objektu!

Paldies absolventiem un vecākiem par dāvanu, un tehniskajiem darbiniekiem par ieguldīto darbu, palīdzot atdzīvināt kādu skaistu skolas vēstures liecību!