Skolas somas ekskursija uz LU Botānisko dārzu
3.klases skolnieces Elizabete, Sintija, Keitija, Marta, Katrīna, Amanda
Trešdien mēs, 1., 2. un 3.klase, bijām Skolas somas ekskursijā uz LU Botānisko dārzu Rīgā. Mūs sagaidīja gids Elvis, pavisam jauns puisis, kurš stāstīja ļoti interesanti, daudz smaidīja un jokoja.
Aizsteidzoties notikumiem priekšā – par to mēs viņu cieši samīļojām pašās beigās, kā jau Daudzeses bērni vienmēr dara!
Bet ekskursijas sākumā pastaigājām pa dārza teritoriju, uzzinājām, kā un kāpēc tur viss radies un iekārtots. Redzējām īvi, no kuras koka “Harijā Poterā” bija izgatavots Voldemorta zizlis!
Kas tad tie botāniskie dārzi tādi ir? Botāniskie dārzi ir institūcijas, kas uztur dokumentētas dzīvo augu kolekcijas un izmanto tās zinātniskiem pētījumiem, augu saglabāšanai, demonstrēšanai un izglītībai. Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs dibināts 1922. gadā un tā 15 hektāros var iepazīt Latvijas un pasaules augus - vairāk nekā 6000.
Tā kā laiks jau rudenīgs, bija tik aizraujoši nokļūt lielajās siltumnīcās! Tur bija kā īstos džungļos, viss zaļš, palmas, liānas, visdažādākie augi. Tā kā mums bija vispārīgā ekskursija, pa pusotru stundu mēs apskatījām Palmu māju ar subtropu augiem, tropu māju ar mitro tropu augiem un sukulento augu siltumnīcu ar kaktusiem un citiem sauso reģionu augiem.
Palmu mājas augstums ir 24 metri, un kokiem, kas gribētu augt lielāki, apzāģē galotnes, lai tie nesaplēš stiklus. Tad visi siltummīļi nosaltu!
Tropu mājā valda mitrs karstums. Tur mēs redzējām, kā tad īsti aug banāni, kafija, bambusi. Tropu siltumnīcas baseinā aug arī Dienvidamerikas viena no lielākajām ūdensrozēm Viktorija. Baseinos peld krāsainas zivis.
Tālāk gids mūs veda pie kaktusiem. Uzreiz jutām, ka gaiss ir savādāks - sukulenti aug tuksnešos un pustuksnešos – sausā un karstā klimatā ar krasām diennakts temperatūras svārstībām. Tie ir pielāgojušies ātrai ūdens uzņemšanai un uzkrāšanai ar saknēm, stumbru vai lapām retajos lietus periodos, kā arī no nakts rasas. Kaktusi bija visdažādākie. Gids pieminēja, ka daudzi augi ir indīgi.
Visinteresantāk bija Tropu tauriņu mājā. Kopā ar tauriņiem dzīvo arī divi putni. Tauriņus atved kūniņās, liek inkubatorā. Latvijā šādu tauriņu dabā nav, jo mūsu klimats nav tik mitrs un karsts. Daži tauriņi bija lielāki par mūsu plaukstām!
Mums ļoti, ļoti, ļoti patika šī ekskursija!
Skolas soma palīdz 8.klases skolēniem iepazīt animatroniku
Nikola Marta Vigule, 8.klases skolniece
9.oktobrī visa Daudzeses pamatskolas 8.klase devāmies ekskursijā uz Siguldu. Ceļš bija diezgan garlaicīgs, bet, kad bijām klāt, sākās ļoti interesantas lietas. Mūsu mērķis bija tehnoloģiju un izglītības centrs "Mazā Brīnumzeme". Pie ārdurvīm mūs laipni sagaidīja gids Edvards. Dezinficējām rokas, un Edvards izstāstīja noteikumus, ko nedrīkst darīt pie maketiem. Bija garlaicīgi klausīties šos noteikumus, jo gribējās ātrāk ieraudzīt visu savām acīm. Pēc garās lekcijas mēs beidzot gājām iekšā. Pirmais, ko ieraudzījām, ieejot šajā telpā, bija liels, liels makets ar daudz, daudz ēkām un maziņiem cilvēciņiem.
Šajā maketā, protams, nebija tikai ēkas un cilvēciņi, bija arī mašīnas un vilciens, kas braucot atdarināja tā skaņas. Šo visu ieraugot, es biju lielā šokā, jo nesapratu, kā cilvēkiem var būt tik liela pacietība to visu uztaisīt. Pie maketa tapšanas ir strādājis mehatroniķis, elektroniķis, mākslinieks, programmētājs, metinātājs, galdnieks, elektriķis un arhitekts. Tad, kad bijām aplūkojuši lielos maketus, gids Edvards mums pastāstīja visu ļoti, ļoti smalki, kā šo visu var uztaisīt un kā tas viss darbojas. To gan bija interesanti klausīties. Es uzzināju, ka Mazā Brīnumzeme izveidota 2014.gada 13.augustā, un tajā ir tikai pieci darbinieki. Lielākais interaktīvais makets pasaulē atrodas Hamburgā, otrais lielākais – Sanktpēterburgā. Animatronika ir jauns pasaules un tajā notiekošo procesu izziņas veids un tieši šajā tehnikā ir izveidota Mazās Brīnumzemes ekspozīcija Siguldā. Miniatūrajā pasaulē viss ir tieši tāds, kā dzīvē, tikai 87 reizes mazāks: pilsētas, lauki, kalni, ielejas un dažādas sadzīves ainiņas. Mākslinieciski izveidotās ieliņās pārvietojas jaunāko tehnoloģiju auto; dzelzceļa līnijas, kā arī skolas, veikali un kafejnīcas mudina izpētīt pasauli no putna lidojuma perspektīvas. Uzzinājām vēl daudz ko tādu, kam nemaz nepietiktu vietas, lai te uzrakstītu. Tad, kad gids izstāstīja visu savu sakāmo, pienāca mūsu laiks uzdot viņam visus mums interesējošos jautājumus. Pēc tam paši ķērāmies pie maketu taisīšanas.
Šī man likās visinteresantākā ekskursijas daļa, jo gids Edvards ļāva uztaisīt pašiem savu maketu, šī maketa nosaukums bija "Latvija pēc 100 gadiem". Atveidojām vietu, kurā plānojam dzīvot, strādāt vai kādu vēlamies izveidot paši saviem spēkiem. Mums priekšā uz galda bija salikti visi nepieciešamie materiāli (guašas krāsas, līme, dažādas skaidiņas, akmentiņi un daudz kas cits).
Maketa izgatavošanai mums bija atvēlēta viena stunda. Ķērāmies pie darba. Citam varbūt nesanāca, kā vēlējās, taču beigās visi darbiņi bija skaisti. Galvenais bija tas, ka katram bija savādāks makets, divu vienādu nebija. Tad, kad mēs bijām pabeiguši savus maketus, gids Edvards ielika tos kastē un ļāva ņemt līdzi uz mājām. Mēs savus darbiņus nevedām uz mājām, bet gan uz skolu, lai varētu parādīt citiem. Izrādās, ka šo tehnoloģiju un izglītības centru var paaicināt arī uz skolu ar izbraukuma nodarbību.
Es ieteiktu tev arī apmeklēt Siguldu, ja vēl neesi to izdarījis! Man ļoti patika šī ekskursija – paldies iniciatīvai Skolas soma par iespēju!
6.klases ekskursija Skolas somas ietvaros
Luīze Cera, 6.klases skolniece
Dzirdot skolas biedru pozitīvās atsauksmes par piedzīvoto Melngalvju namā, arī 6.klase 6.oktobrī devās turp. Gids Kārlis mūs sagaidīja pat divreiz – vispirms jau nama ārpusē kā kartona figūra, greznā viduslaiku tērpā,
bet pēc tam viņš vadīja mūsu ekskursiju cauri nama telpām, cauri gadsimtiem. Stikla grīdai, zem kuras atsegti senie mūri, dažiem bija bail iet pāri. Svētku zāles griestos attēlots viens no dekoratīvās un monumentālās glezniecības meistardarbiem - Svētā Maurīcija apoteoze.
Šodien melngalvju vārds daudziem nenozīmē neko vairāk kā pazīstamā nama nosaukumu, bet vēl pirms dažiem gadu simtiem katrs rīdzinieks zināja šos tirgotājus, kas bija galvenie ekonomikas virzītāji ne vien Rīgā, bet arī citās Hanzas savienības pilsētās. Vēl vairāk – Melngalvju brālība, kas apvienoja vācu izcelsmes ceļojošos tirgotājus, veidoja Rīgas sabiedrisko eliti, aktīvi iesaistoties arī pilsētas politiskajā un kultūras dzīvē. Viņi bija bagāti, ietekmīgi un spēja uzturēt vienu no pilsētas krāšņākajām ēkām.
Sandijs un Monta sēž ēdamgalda galos kā eltermaņi – vēlēti biedrības vecākie, kas seko iekšējās kārtības noteikumu izpildei. Piemēram, bija noteikums, ka dzīru laikā neviens melngalvis nedrīkst piedzerties, par noteikuma pārkāpšanu bija jāmaksā sods. Sodu nācās maksāt arī par alus izliešanu uz galda. Gids rāda alus kausu.
Melngalvju nama pagrabos tirgotāji glabāja savas preces, piemēram, vasku, sāli, virves, pelnus. Kārlim rokās vaska klucis.
Varējām katrs pats izkalt savu monētu. Pielaikojām bruņukreklu no važiņām – viduslaikos tāds maksāja tikpat, cik tagad jauns automobilis.
Šajā bildē vienlaikus ir viduslaiki (bruņas) un I Pasaules karš – tādus zobenus nēsāja strēlnieku virsnieki, to mēs redzējām ”Dvēseļu putenī”.
Visvairāk visi gaidīja 5D filmu Lidojums virs Rīgas. Tajā tevi sēdināja krēslos un piesprādzēja, iedeva brilles, kas attēlu uz ekrāna padarīja telpisku. Skatoties sajūtas ir tādas kā īstenībā, krēsls kustas, pa kājām sit koku zari, kinozālē lido ziepju burbuļi un uzšļakstās ūdens no strūklakas un Rīgas kanāla.
Kamēr puse skatījās filmu, pārējie varēja mierīgi pastaigāt pa namu. Skaistas ir pavisam nesen pabeigtās zāles – Salons un Zilās gvardes zāle.
Ekskursija Melngalvju namā man ļoti patika nevis dēļ 5D filmas, bet paša muzeja dēļ, jo tur viss bija interesants.
Maza daļiņa no krāšņo sudrablietu kolekcijas - oriģinālā zaudēta vēstures griežos.
Pēc Melngalvju nama mēs paciemojāmies krastmalā pie Lielā Kristapa. Uz tikšanos, Rīga!
Skolas komanda izcīna tiesības piedalīties konkursa "Uzdrīkstos, domāju, radu!" finālā Latvijas Universitātē
Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centrs sadarbībā ar Valsts Izglītības satura centru organizē atklāto olimpiādi - konkursu “Uzdrīkstos, domāju, radu!” Mērķi - rosināt skolēnu interesi par dabaszinātnēm, matemātiku un tehnoloģijām; aktivizēt un padziļināt pētnieciskās darbības, matemātiskās modelēšanas, programmēšanas, radošo prasmju attīstīšanu; dot iespēju skolēniem iegūt pieredzi problēmrisināšanā, rīkoties jaunās situācijās, radīt produktu, izmantojot inženiertehnisko domāšanu, un demonstrēt prasmi sadarboties.
2020.gada pavasarī šim konkursam pieteicās komanda “Daudzeses zinātkārie”, kurā bija seši 4. un 5.klases skolēni skolotāju Dagmāras Dāboliņas un Ilonas Rauzas vadībā. Vīrusa dēļ viss pārcēlās uz rudeni, un nu jau piektie Madara Pūtele, Edgars Māsāns, Markuss Laurinovičs un sestie Mairis Kristiāns Zuments, Markuss Purviņš un Kristaps Popenkovs metās sacensībā. Pirmajā kārtā komandas dalībnieki tiešsaistē individuāli pildīja organizatoru sagatavotos uzdevumus - matemātikā, dabaszinībās, programmēšanā Scratch vidē. Mūsējie tika uz 2.kārtu, kurā bija jānofilmē video par sviru. Žūrija atzina, ka daudzesieši ir pelnījuši piedalīties konkursa finālā Rīgā, LU 16.oktobrī.
Finālā viņi atkal pildīs uzdevumus programmēšanā, matemātikā, dabaszinībās, šoreiz pa pāriem, un visa komanda kopā veidos inženiertehnisku objektu – auto, tilta vai kādu citu modeli.
Turēsim īkšķus!
P.S. Īpašs paldies skolas kaķim Minčam, kurš atsaucīgi nodemonstrēja sviras principu!























