Kā otrā un ceturtā klase Medicīnas vēstures muzejā pētīja kaķus, asaras un emocijas, bet Skrīveros mielojās ar saldējumu un dejoja macarenu
Medicīnas vēstures muzejs kopā ar Veselības ministriju ir uzsācis darbu pie Bērnu muzeja kā mūsdienīga veselības pratības centra skolu jaunatnei izveides. Bērnu muzeja ekspozīcija “Viens vesels” stāstīs par veselību kā cilvēkus un ekosistēmas vienojošu lielumu. Jaunajā ekspozīcijā līdztekus zinātnei un nākotnes tehnoloģijām nozīmīga loma būs ierādīta arī empātijai.
Pasaulē netrūkst bērnu muzeju, kurus ir veidojuši pieaugušie, tādēļ Medicīnas vēstures muzejs talkā pie satura izstrādes aicina arī bērnus - iesākumā notika bērnu jautājumu vākšanas kampaņa, bet 1. decembrī muzejā ieradās Daudzeses pamatskolas 2. un 4. klases bērni, lai izpētītu vienu no bērnu uzdotajiem jautājumiem: “Vai kaķi raud?”. Koprades darbnīcā muzejā bija iesaistīti veterinārijas, ārstniecības un muzeja speciālisti. Radošā veidā kopā tika izzināti jautājumi par kaķiem, asarām un emocijām.
Bērni savos domrakstos braucienu nosaukuši par Balto ekskursiju un vērtē kā vienu no visu laiku labākajiem piedzīvojumiem. Ieskatīsimies 4. klases skolēnu iespaidos!
“Amēlija:
Ceļā uz Rīgu es un vēl daži bērni nesēdējām ierīcēs, bet lasījām grāmatu. Muzeja skolotājas bija ļoti pacietīgas un smaidīgas!
Emīls:
Mēs pētījām kaķa skeletu un arī paši izlikāmies par kaķiem. Vienā muzeja zālē skanēja kaķa murrāšanas ieraksts.
Loreta:
Pa ceļam uz Medicīnas vēstures muzeju mēs redzējām Nacionālo teātri, kuram dienu iepriekš bija apritējuši 104 gadi. Pie teātra mēs nofotografējāmies. Teātris bija liels un skaists, un tieši tur tika dibināta mūsu valsts. Ostā redzējām karakuģus.
Renārs:
Muzejā mēs sadalījāmies grupās – melnie kaķi un baltie kaķi. Stāstījām par sevi, saviem kaķiem, un ļoti daudz uzzinājām un izpētījām. Ir forši, kad var saņemt atbildes uz visiem saviem jautājumiem. Radošajā darbnīcā mēs zīmējām un taisījām mājas kaķiem, bija jauki palīdzēt citiem darbā un pašam saņemt palīdzību no klasesbiedriem.
Kaspars:
Muzejā mēs runājām, jautājām, klausījāmies, veidojām, skatījāmies filmu, sēdējām uz spilveniem un spēlējām spēles. Es uzzināju par asaru dziedzeriem, kuri atrodas virs acīm, un par smadzenēm, kā tās kontrolē emocijas. Vadītājas bija ļoti jaukas! Un vai jūs kāds esat ēduši pusdienas muzejā? Mēs ēdām!
Kristers:
Bija jautra mācīšanās, spēles veidā. Es biju reportieris – filmēju un intervēju koprades darbnīcas dalībniekus, gan skolasbiedrus, gan pieaugušos. Uzdevu viņiem jautājumus gan par asaru dziedzeriem, gan par kaķu mājām.
Es jutos ļoti, ļoti labi, jo bija jautri un trīs stundas paskrēja kā viens mirklis.
Kintija:
Muzejā man patika viss! Iesaku visām klasēm turp aizbraukt. Mēs pētījām, vai kaķi raud. Kā jūs domājat, vai kaķi raud? Jā, kaķi raud. Ja viņiem ir mājas un mīļi cilvēki, tad neraud, bet, ja nav, tad raud…
Maksims:
Es daudz uzzināju gan par kaķiem, gan par cilvēka ķermeni, īpaši par acīm un smadzenēm. Bija ļoti interesanti runāt ar darbnīcas skolotāju, viņa atbildēja uz visiem maniem jautājumiem.”
Jau galīgā tumsā, piecos, mūsu oranžais busiņš (attēlā otrklasnieka Gabriela skatījumā) piestāja pie Skrīveru mājas saldējuma kafejnīcas. Mūs tur jau gaidīja Emīls un Mārtiņš.
“Kintija:
Skrīveru mājas saldējumā gan es, gan lielākā daļa ekskursantu bijām pirmo reizi. Oficiants Emīls bija mums sagatavojis trīs saldējumus – šokolādes, zemeņu un biezpiena – aveņu. Tiem varēja pievienot dažādas mērcītes, ogas, sukādes, piparkūkas. Es tiešām pārēdos saldējumu!
Kaspars:
Emīls vispirms nolasīja mums dzejoli par saldējumu un pastāstīja par šī saldā kāruma rašanas vēsturi. Agrāk tikai karaļi un karalienes varēja to baudīt. Kafejnīcā bija ļoti mājīgi, viņiem jau bija izrotāta eglīte un pie tās nolikts krēsls Ziemassvētku vecītim. Mēs mielojāmies, klausījāmies mūziku un kopā ar Emīlu dejojām macarenu!
Renārs:
Emīls vispirms iededza sveces uz galdiņiem, pēc tam atnesa senu grāmatu par saldējuma vēsturi. Un tad jau uzbūra milzu bļodu ar dažādiem saldējumiem. Mans mīļākais ir zemeņu saldējums. Mums parādīja arī visdažādākās piparkūku mīklas, ko viņi gatavo tagad, Ziemssvētkus gaidot.
Mājās braucot, mēs dziedājām.
Loreta:
Skrīveru saldējuma kafejnīcā mūs sagaidīja oficiants Emīls, viņš sapazinās ar mūsu klases Emīlu. Saldējumi bija lieliski, Emīls – laipns un jauks!
Emīls:
Bija forši iepazīties ar savu vārda brāli! Mēs degustējām saldējumu un dejojām. Man tik ļoti garšo saldējums!”
Vairāk foto - Daudzeses pagasta mājaslapas galerijā
