Par pagastu

Pagasta kopējā platība ir 21060,6 ha, no kuras 70 % ir valsts mežs, 1997.gada 1. janvārī pagastā bija 1178 iedzīvotāji.

Teritorijai cauri tek Lauceses, Iecavas, Ellītes, Viesītes upes, Pālupīte. Mūsu pagastā ir arī ezeri: Aklais, Baltezers, Melnais ezers un Linezers. Senākās ziņas ir par pagasta apdzīvoto vietu Daudzevu, kura aptuveni pirms 6000 gadiem atradās Daugavas krastā. Tā tolaik plūda pa tagadējās Lauceses upes gultni.

Pirmie iedzīvotāji nodarbojās ar zveju un medībām, kā arī ar ēdamo sēņu vākšanu. XI gadsimta beigās un XII gadsimta sākumā Daudzevas mežos risinājās sīvas cīņas ar krustnešiem, par ko liecina atrastie bultu un šķēpu uzgaļi.

Senču saieta un upuru vieta bija Daudzeses augstākā vieta – Siliņkalns, kur auga vareni ozoli, zem kuriem upurēja Pērkonam, Saulei, Mēnesim, vēlāk Pikolam, Jānim, Līgai.

Teika stāsta, ka Siliņkalnā esot nogrimusi baznīca.

Daudzeva kā atsevišķs novads pastāvēja jau ordeņa laikā. No vēstures zināms, ka Ziemeļu kara rezultātā Latvijas feodālās valstiņas beidza pastāvēt 1561.gadā. Pēdējais Latvijas ordeņa mestrs Gotlībs Ketlers kļuva par Kurzemes un Zemgales hercogu, dzīvi palikušie ordeņa brāļi kļuva par Kurzemes muižniekiem.

1563.gadā hercogs Ketlers Daudzevas novadu nodeva īpašumā pēdējam Aizkraukles ordeņa pils komturam fon Ezerusam. Toreiz Daudzeva minēta kā hercoga īpašums ar tām pašām robežām kā pēdējā ordeņa landmaršala laikā.

1617. gadā kopā ar visu novadu (te arī Nereta, Zalve) Daudzeva pārgāja grāfa Pletenberga rokās, vēlāk tas bija pēc kārtas Putkamera, Brakolu, Kerfu un Šubovu ģimeņu īpašumā, līdz 1824. gadā novadu mantoja grāfs Šuvalovs.

Daudzevas novada platība bija 7391 desetīna zemes, no tās 5150 desetīnu piederēja muižai un 2241desetīna zemniekiem (desetīna - 1,06 ha).

Mājas tika iepirktas par 15 rubļiem pūrvietā. Saimniecību lielums bija no 60 līdz 219 pūrvietām. Zemi kopa 39 zemnieki un viņu ģimenes locekļi.

Pēc kristības pieņemšanas Daudzevas novads piederēja Seces baznīcai. 1825.gadā Daudzevā tika uzcelta mūra baznīca un 23. jūlijā notika baznīcas atklāšanas dievkalpojums. Baznīca tika celta par grāfienes Šuvalovas līdzekļiem.

Pagasta vecākā celtne ir Daudzeses kapliča, kurai ir astoņstūru forma. Tā uzbūvēta 1785. gadā.

1898.gadā Daudzevā bija 1075 iedzīvotāji. 1903.gadā šeit bija 76 apdzīvotas vietas, no tām divas muižas ēkas, 7 mežsargu mājas, krogs.

XIX gadsimta sākumā uzbūvēja Krustpils - Jelgavas dzelzceļa līniju un Daudzevas dzelzceļa staciju. Ap to veidojās sīkzemnieku ciemats.

Pēc pirmā pasaules kara muižas zemes tika sadalītas bijušajiem kalpiem un brīvības cīņu dalībniekiem. Tika būvētas ēkas un stādīti augļu dārzi. No Lietuvas cauri Neretai un Viesītei uzbūvēja šaursliežu dzelzceļu, kurš pastāvēja līdz pat septiņdesmito gadu sākumā.

Pagasta iedzīvotāju nodarbošanās tajā laikā bija lauksaimniecība, piensaimniecība; ziemās - meža izstrāde un izvešana pie upēm un dzelzceļa krautuvēm.

Stacijas tuvumā dzīvojošie tika nodarbināti materiālu un preču pārkraušanā no šaursliežu dzelzceļa vagoniem platsliežu dzelzceļa vagonos.

Daudzeses pagastā atradās pazīstamā latviešu rakstnieka Jūlija Vanaga tēva mājas „Teikulejas”. Mūsu pagastā dzimusi Ņina Melbārde, Anitas lomas atveidotāja mākslas filmā „Zvejnieka dēls” (1939.gads).

Sena vēsture ir arī mūsu pagasta skolai. Tās pirmsākumi meklējumi laikā, kad Daudzevā uzcēla baznīcu.

1841.gadā pie tās vienā no muižas ēkām Dziedātājkalnā darbu sāka ķestera skola ar 57 skolēniem. Skolai piederēja 40 pūrvietas zemes, kuras apstrādāja skolotājas un skolēni. Nelielajā skolas bibliotēkā bija grāmatas tikai krievu valodā.

Nākamo skolu uzcēla „Eglainēs”. Tur mācījās 60 skolēnu. Pirmā pasaules kara laikā vācieši skolu nojauca, lai no tās ķieģeļiem uzmūrētu maizes krāsnis. Neatkarīgās Latvijas laikā skolu iekārtoja muižas ēkā, pēdējā kara laikā tā nodega. Laikā no 1932. līdz 1935.gadam tika uzcelta tagadējā skolas ēka, kas izmaksāja Ls110000. Skolā mācības uzsāka 115 bērni, viņus mācīja 4 skolotāji.

Vietējās nozīmes ceļu kopgarums ir 45 km.

Pagastā darbojas attīrīšanas iekārtas.

Pagastā ir 6 kapsētas, 4 pirmajā pasaules karā kritušo karavīru pārapbedīšanas vietas un 2 otrā pasaules karā kritušo karavīru kapi.